“Jāorientējas uz riska grupām, nevis “jātur visa sabiedrība ciet”!” Valdība ceturtdien pie lēmumu pieņemšanas nenonāk 13
Ministru kabinets ceturtdien pieņēma zināšanai Veselības ministrijas (VM) izstrādātos priekšlikumus par kritērijiem un principiem epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanai, tomēr konkrētu priekšlikumu izstrādi sagaida no Operatīvās vadības grupas.
Ceturtdien VM rosināja pārskatīt līdzšinējo pieeju paaugstināta Covid-19 riska novērtējumam. Ministrija rosināja izstrādāt priekšlikumus un lemt par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugs par 20%, vai Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, vai stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) paziņoja, ka esot nepieciešama detalizētāka informācija par VM piedāvājumu. Ministrs stāstīja, ka patlaban Operatīvā vadības grupa strādā pie scenārijiem, kā valstī rīkoties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās vai uzlabojas. Tomēr VM piedāvājums, ekonomikas ministra ieskatā, sabiedrībā raisīs neizpratni, jo tas paredz ierobežojumus, bet nepasaka – konkrēti kādus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita ministra paustajam, ka VM priekšlikums ietver risku “tracināt sabiedrību”, jo ar dokumentu tiek pateikts, kādos epidemioloģiskos apstākļos valsts rīkosies, bet netiek pateikts – kā valsts plāno rīkoties.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jautāja, vai Operatīvās vadības grupā ir apkopota informācija, cik ilga bijusi ārkārtas situācija citās valstīs. Tāpat ministre paziņoja, ka VM informatīvajā ziņojumā viņa neatrodot zinātnisku pamatojumu.
“Es redzu tikai vienu pieņēmumu, kas saistīts ar Covid-19 vīrusa celmu iespējamo pavairošanos, bet es neredzu zinātnisko izvērsumu,” pauda Šuplinska, norādot, ka valdībai ir jāorientējas uz riska grupām, nevis “jātur visa sabiedrība ciet”.
Ministre skaidroja, ka ir grūti atbalstīt VM piedāvātos kritērijus, aicinot pārējos ministrus nosaukt tās valstis, kur ārkārtas situācija ir no 9.novembra.
“Es uzskatu, ka pēc diviem mēnešiem mēs atkal mainīsim nosacījumus, līdzīgi kā bija ar pirmo luksofora principu un skaitļiem, kas tur parādījās, bet toreiz nebija zinātnisko datu, bet patlaban tie ir. Es uzskatu, ka tie ir arī korekti jāpapildina,” sacīja ministre.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) valdības sēdē norādīja, ka VM ziņojums ir jāpieņem zināšanai, jo ministrs joprojām sagaida no Operatīvās vadības grupas konkrētus piedāvājumus.
Vienlaikus Pabriks aicina Operatīvās vadības grupu pēc iespējas ātrāk vienoties par drošo protokolu, kuru varētu piemērot uz daudz plašākām tirdzniecības jomām. “Drošais protokols ir svarīgs, ja mēs nerunājam par drastiskiem ierobežojumiem. Tas Operatīvās vadības grupai uz nākamo otrdienu jāizdara,” uzsvēra Pabriks.
Rezumējot Kariņš aicināja pieņemt zināšanai VM sniegto informāciju, bet nepieņemt konkrētu lēmumu attiecībā uz ministrijas priekšlikumiem. Premjers norādīja, ka Operatīvā vadības grupa jau izstrādā scenārijus, kādā veidā valsts rīkosies, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties vai uzlabojoties.
Ministri vienojās sagaidīt Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus.
Kā skaidrots VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, pēdējā laika epidemioloģiskās situācijas novērtējums rāda, ka objektīva pieauguma tendence ir vērtējama 14 dienu periodā, nevis, kā iepriekš tika rekomendēts, septiņu dienu periodā.
VM ieskatā, vērtējot izmaiņas vienas nedēļas periodā, pastāv risks, ka lēmumu ietekmēs īslaicīgas saslimstības svārstības, kas var novest pie pārsteidzīgiem lēmumiem vai biežām lēmumu maiņām. Tādēļ par īstermiņa Covid-19 izplatības augsta riska rādītāju būtu nosakāma izteikti stabila saslimstības pieauguma tendence – 14 dienu laikā pieaugums par 20%. Tas dotu iespēju izvairīties no pārsteidzīgiem lēmumiem, uzskata VM.
Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi šā gada sākumā, ievērojama pārslodze veselības nozares sektorā veidojas, kad kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 600 uz 100 000 iedzīvotāju. Tādos apstākļos slimnīcu noslogojums pārsniedza 75% noslodzi un bija novērojams ļoti augsts nāves gadījumu skaits no Covid-19.
Tā kā šobrīd Covid-19 izplatība ir saistāma pamatā ar jauno, ievērojami lipīgāko SARS-CoV-2 celmu izplatību, par bīstamu un veselības nozarei pārslodzi radošu saslimstības apmēru VM skatījumā būtu jāuzskata kumulatīvais gadījumu skaits virs 600 uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienu laikā un nevis 700, kā tas bija noteikts iepriekš.
Kā vēl viens kritērijs, kad būtu nepieciešams ieviest papildu drošības pasākumus, noteikta slimnīcu gultu noslodze. Pēdējā laika stacionēto pacientu datu analīze liecina, ka intensīvo gultu noslogojums, kad jāieslēdz maksimālie ierobežojumi, ir 70%. Vadoties no šāda intensīvās terapijas gultu noslogojuma būtu iespējams savlaicīgi atklāt veselības sektora pārslodzi.
Sasniedzot 75% intensīvo gultu noslogojumu, ir jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi, lai pārkārtotu veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošinātu to pieejamību. Pārsniedzot 75% intensīvās terapijas gultu noslogojumu, ir jāieslēdz katastrofu medicīna un jāuzsāk pacientu šķirošanu, lai nodrošinātu pakalpojumus tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams, norāda ministrijā.
Ievērojot visu minēto, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Veselības ministrijas priekšlikumu noteikt sekojošus kritērijus Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanai – saslimstības pieaugums par 20% vai vairāk 14 dienu laikā un pakāpenisks saslimstības pieaugums sasniedzot 600 gadījumus un vairāk uz 100 000 iedzīvotāju. Vienlaikus vēl viens kritērijs paredz, ka stacionāru gulto noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.
Veselības ministrijas skatījumā, ja situācija atbildīs šiem kritērijiem tiktu lemts par stingrāku epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu atbilstoši apdraudējuma riskiem. Vienlaikus situācija tiktu vērtēta vispusīgi, apzinoties dažādu faktoru ietekmi uz saslimstības rādītājiem līdz ar to drošības pasākumi tiktu piemēroti mērķtiecīgi, vadoties no epidemioloģiskās situācijas.
LETA jau vēstīja, ka nākamnedēļ Ministru kabinets varētu diskutēt par valstī ieviesto ierobežojumu pārskatīšanu, iepriekš atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
