Janvāra algu aprēķināšana prasīs vairāk laika 11
Nodokļu reformas rezultātā teju 90% iedzīvotāju varētu nākties obligāti iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācijas. Turklāt daļai darba ņēmēju jārēķinās, ka gada beigās, iespējams, būs jāpiemaksā nodoklis no saviem līdzekļiem, brīdina Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA).
Grāmatveži kļūst par nodokļu konsultantiem
Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu. Bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos – iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI). Ņemot vērā progresīvo IIN aprēķinu, janvāra algu rēķināšana būs darbietilpīgāks un sarežģītāks process, kas prasīs vairāk laika, nekā ierasts.
“Ir skaidrs, ka nodokļu reforma būtiski ietekmēs visu Latvijas uzņēmumu darbību, jo atšķirībā no citu gadu mainīgajām likmēm vai citām niansēm šoreiz izmaiņas ir konceptuālas. Aktuālākais izaicinājums reformas ietvaros grāmatvežiem ir algu aprēķins par 2018. gada janvāri, jo tas ne tikai mainīts, bet arī izmaiņu rezultātā kļuvis sarežģītāks. Progresīvā IIN aprēķināšana paredz individuālu pieeju un aprēķinu katram darba ņēmējam,” norāda Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Bērziņa. Turklāt, ņemot vērā diferencēto IIN aprēķinu un iespēju attaisnotos izdevumus un atvieglojumus pārnest starp ienākuma veidiem pie viena izmaksātāja, grāmatvežiem ir viegli kļūdīties algu aprēķinos.
Nozīmīgākās IIN izmaiņas ir progresīvais IIN likmes aprēķins, kas paredz trīs likmes algotā darba ienākumam – 20% ienākumam līdz 20 004 eiro, 23% – no 20 004,01 līdz 55 tūkst. un 31,4% lielākiem ienākumiem, no 55 tūkst. eiro gadā, tajā pašā laikā ierobežojot attaisnoto izdevumu un atvieglojumu atskaitīšanu, kā arī solidaritātes nodokļa koncepcijas maiņa.
Jāseko līdzi darba algas aprēķinam
Progresīvā IIN ieviešana uzliek lielāku atbildību un deklarāciju iesniegšanas pienākumu arī darba ņēmējiem. “Jaunajā likuma konceptā daļa atbildības novirzīta arī uz pašiem darbiniekiem, ja tie saņem piemaksas vai strādā vairākās darbavietās. Jārēķinās, ka gada beigās, iespējams, būs jāpiemaksā nodoklis no saviem līdzekļiem,” brīdina L. Bērziņa.
Pavisam vienkāršs piemērs. Ja strādājošam pensionāram ir neliela pensija, tad obligāti darbā jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa, lai tiktu piemērota 20% IIN likme. Kā rīkoties tad, ja pensija ir liela? Arī tad jāiesniedz algas nodokļa grāmatiņa, lai darba devējs var piemērot diferencēto nodokļa likmi, taču, lai gada beigās nebūtu jāpiemaksā, varbūt vērts apsvērt rakstīt iesniegumu par 23% likmes piemērošanu.
Auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers Latvija” (“PwC”) nodokļu konsultante Irēna Arbidāne piebilst, ka darba ņēmēji nodokļu reformas ietvaros notikušās darbaspēka nodokļu izmaiņas izjutīs uzreiz – neto algas pieauguma veidā. Savukārt ieguvums no vērienīgajām izmaiņām no darba devēja viedokļa sagaidāms ilgtermiņā – tā būs nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošana un caurskatāmība. “Ir jārēķinās, ka pārmaiņas prasīs papildu darbu un liela informācijas apjoma apgūšanu arī pašiem grāmatvežiem. Arī pieredzējušiem profesionāļiem šobrīd ir daudz jautājumu,” stāsta I. Arbidāne.
Grāmatveži arī aicina nodokļu maksātājus nekautrēties un uzdod neskaidros jautājumus VID. “Jautājiet VID un jautājiet rakstiski!” iesaka Zanda Bērziņa, grāmatvedības uzņēmuma SIA “Kamelota” valdes locekle.
Sods līdz 700 eiro
Valsts ieņēmumu dienests (VID), izvērtējot esošo sodu sistēmas efektivitāti attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu, secinājis, ka līdzšinējie administratīvie sodi nesasniedz savu mērķi, proti, neattur nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas. Īpaši svarīgi iesniegšanas termiņu ievērot ir PVN deklarācijām, skaidro Finanšu ministrija, tāpēc par kavēšanos paredzēti bargi sodi.
VID arī būs pienākums piecas dienas pirms nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa nodokļu maksātājam nosūtīt atgādinājumu par drīzumā iesniedzamo nodokļu vai informatīvo deklarāciju.
Par nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējumu līdz desmit dienām naudas sods būs 20 līdz 70 eiro, par 11 līdz 20 dienu termiņa kavējumu – 71 līdz 150 eiro, par 21 līdz 30 dienu kavējumu – no 151 līdz 280 eiro, bet par kavējumu, kas pārsniedz 30 dienas, vai neiesniegšanu – 281 līdz 700 eiro.
Savukārt par informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa pārkāpumu vai neiesniegšanu vispār fiziskām personām tiks uzliks naudas sods 140 līdz 500 eiro, bet juridiskajām personām – 350 līdz 7100 eiro. Informatīvo deklarāciju iesniedz par darba ņēmējiem, kuri uzsāk darbu.
Plānots, ka grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, bet par tiem vēl jālemj arī Saeimai.
