Janukoviču apsūdz masu slepkavībā 5
Ukrainas pagaidu valdība izsludinājusi gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču meklēšanā un izdevusi viņa aresta orderi. Ukrainas iekšlietu ministra Arsena Avakova paziņojumā norādīts, ka šobrīd bēguļojošais Janukovičs tiek apsūdzēts par “miermīlīgu pilsoņu masu slepkavību”. “Janukovičs un citi par to atbildīgie cilvēki tiek meklēti,” apstiprināja Ukrainas iekšlietu ministrs. Pagājušajā nedēļā pieredzētajās asiņainajās sadursmēs starp protestētājiem un milicijas specvienībām dzīvību zaudēja vismaz 82 cilvēki, no kuriem lielāko daļu nošāva snaiperi.
Atgriežas uz ES ceļa
Precīza Janukoviča atrašanās vieta šobrīd nav zināma. Īsi pēc tam, kad nedēļas nogalē Ukrainas parlaments nobalsoja par viņa atstādināšanu no amata, Janukovičs, kā liecina internetā publicētie videomateriāli, ar helikopteru aizlidoja no Kijevas. Saskaņā ar Avakova sacīto masu slepkavībā apsūdzētais Janukovičs šobrīd, iespējams, atrodas promaskaviski noskaņotajā Krimas apgabalā. Par spīti protestiem un parlamenta balsojumam Janukovičs ar savu palīgu starpniecību paziņojis, ka uzskata sevi par leģitīmu Ukrainas prezidentu, informē Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
Ukrainas likumdevēji vakar turpināja darbu pie jaunās valdības izveides. Izdevuma “Kyiv Post” interneta vietnē teikts, ka pēdējās dienās no Janukoviča vadītās Reģionu partijas izstājušies 77 to pārstāvošie Ukrainas parlamentārieši. Tādējādi līdz 121 deputātam pieaudzis neatkarīgo parlamentāriešu skaits. Šobrīd Reģionu partiju parlamentā jeb Augstākajā radā pārstāv 130 deputāti, kas gan joprojām ir lielākā frakcija. Tiesa, partija paziņojusi, ka dodas opozīcijā. Kopā parlamentā ir 450 deputātu vietas.
Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs un prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs paziņojis, ka šobrīd viņa galvenais uzdevums ir valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšana un Ukrainas atgriešana uz eirointegrācijas ceļa. “To, ko mums ir atstājuši Janukovičs ar Azarovu, ir pat grūti nosaukt par valsts sabrukumu. Ukrainas ekonomika veļas bezdibenī,” sacījis Turčinovs. Savukārt partijas “Tēvzeme” viens no līderiem Arsēnijs Jaceņuks apgalvoja, ka valsts kase ir pilnīgi izlaupīta. “Ukrainas Nacionālā banka un Valsts kase mani informēja, ka valsts ir novesta līdz bankrotam,” sacīja Jaceņuks, piebilstot, ka valsts sektorā strādājošajiem par desmit dienām kavējas algu izmaksa un ka valstij šobrīd nav naudas parādu atmaksai.
ES un ASV sola palīdzēt
Kaut arī pēc tam, kad Janukovičs atteicās parakstīt ar Eiropas Savienību politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu, Krievija apsolīja Kijevai 15 miljardu dolāru palīdzību, tagad Maskava atklājusi, ka nesteigsies ar naudas nosūtīšanu Ukrainai. Uz Maskavu arī izsaukts Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs. “Mēs nesaprotam, kas tur notiek. Mūsu intereses un mūsu pilsoņu dzīvības ir apdraudētas,” paziņojis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. “Mums ir lielas šaubas par to orgānu leģitimitāti, kuri šobrīd valstī ir pie varas. Daži mūsu ārvalstu partneri uzskata citādi. Nezinu, kādu konstitūciju viņi ir lasījuši, bet bruņotas sacelšanās atzīšana ir uztveres novirze.”
Interneta vietne “Bloomberg.com”, atsaucoties uz Ukrainas pagaidu finanšu ministra Jurija Kolobova paziņojumu, raksta, ka šim un nākamajam gadam valstij būtu nepieciešama 35 miljardu dolāru vērta finanšu palīdzības pakete. ES un ASV paudušas apņēmību sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu nākt talkā Ukrainai ekonomiskās situācijas stabilizēšanai. Gan Vašingtona, gan Brisele solījušas Ukrainas pagaidu valdībai piedāvāt finansiālu atbalstu. Vakar Kijevā ieradās ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone, lai ar ukraiņiem pārrunātu “ekonomiskās situācijas stabilizēšanas pasākumus”. Savukārt Eiropas Parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmārs Broks paziņojis, ka ES būtu gatava piešķirt Ukrainai 20 miljardu eiro palīdzību. “Šī palīdzība tiks izlietota, lai radītu labākus apstākļus ekonomiskajai nākotnei un lai sagatavotu valsti asociācijas līguma parakstīšanai ar ES,” skaidroja Broks. “Mēs esam gatavi palīdzēt, tiklīdz būs kāds, ar ko runāt telefona līnijas otrā galā,” biznesa portālam “Bloomberg.com” sacīja Britānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns. “Mums tur [Ukrainā] jāierodas ar čeku grāmatiņu, lai palīdzētu Ukrainas tautai atjaunot savu valsti.”
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs izteicies, ka ES un Ukrainai jau tuvākajā laikā vajadzētu parakstīt asociācijas līgumu. “Manuprāt, šim procesam tiešām ir ļoti laba perspektīva. Ja vien Ukraina ir gatava, ES vajadzētu parakstīt asociācijas līgumu,” pauda Linkevičs, norādot, ka arī pārējām bloka dalībvalstīm vajadzētu izrādīt lielāku atbalstu šī līguma parakstīšanai. ES un Ukrainas asociācijas līgums var tikt parakstīts tikai pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanām, kas plānotas maijā, paziņojis Eiropas Komisijas pārstāvis.
