Janukovičs kļūst piekāpīgāks 1
Vakar Ukrainas parlamenta ārkārtas sēdē likumdevēji atcēla mēneša vidū pieņemtos bargos demonstrāciju ierobežojošos likumus, kuru dēļ lielā mērā aizsākās vardarbīgās sadursmes starp miliciju un demonstrantiem. Īsi pirms sēdes sākuma par atkāpšanos no amata paziņoja Ukrainas valdības vadītājs un prezidenta Viktora Janukoviča ilggadējais līdzgaitnieks Mikola Azarovs.
Oligarhu faktors
“Konfliktsituācija, kas izcēlusies valstī, apdraud gan Ukrainas ekonomisko un sociālo attīstību, gan rada draudus visai Ukrainas sabiedrībai un katram valsts pilsonim. Lai radītu apstākļus sociāla un politiska kompromisa panākšanai un konflikta miermīlīgam atrisinājumam, es lūdzu prezidentu pieņemt manu demisiju,” paziņoja Azarovs, kurš premjerministra amatā atradās kopš 2010. gada marta. Janukovičs jau pieņēmis Azarova demisiju. Saskaņā ar Ukrainas konstitūciju premjerministra atkāpšanās nozīmē to, ka savas pilnvaras noliek visi valdības ministri. Iepriekš Janukovičs piedāvāja premjerministra krēslā sēsties opozīcijas partijas “Tēvzeme” līderim Arsēnijam Jaceņukam, taču viņš to noraidīja, sakot, ka tādējādi prezidents mēģina atbildību par vardarbīgajām sadursmēm novelt uz opozīcijas pleciem.
Gandrīz tikpat pārliecinoši, cik Reģionu partijas likumdevēji pirms divām nedēļām pieņēma protestu ierobežojošos likumus, tik pārliecinoši tie vakar tika atcelti. No klātesošajiem 412 Ukrainas likumdevējiem 361 atbalstīja protestu ierobežojošo likumu atcelšanu. Divi deputāti balsoja pret, bet Komunistiskās partijas 49 deputāti nebalsoja, informē Ukrainas mediji. Drīz pēc balsojuma Ukrainas parlamenta lēmumu uzslavēja gan Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Štefans Fīle, gan Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura uzsvēra, ka bargo likumu atcelšana ir “labs solis krīzes risināšanā”.
Ukrainas politiskie apskatnieki neizslēdz iespēju, ka gan aiz Azarova demisijas, gan protestu ierobežojošo likumu atcelšanas stāv Ukrainā ietekmīgie oligarhi, bez kuru atbalsta Janukovičam nebūtu iespēju noturēties amatā. Britu laikraksts “The Guardian” norāda, ka nedēļas sākumā Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Ahmetovs savas firmas “SCM Group” interneta vietnē publicēja paziņojumu, kurā aicināja konfliktējošās puses iesaistīties dialogā. “Politisko krīzi var atrisināt tikai miermīlīgā ceļā. Jebkāda veida spēka un ieroču izmantošana nav pieņemama. Šāda scenārija gadījumā Ukrainā nebūs uzvarētāju, būs tikai upuri un zaudētāji. Bet svarīgākais ir tas, ka spēka lietošana nepalīdzēs atrast izeju,” rakstīja Ahmetovs, kurš tiek uzskatīts par Ukrainā ietekmīgāko oligarhu. “Janukovičs par prezidentu kļuva ar Ahmetova palīdzību. Un Ahmetovs ir vienīgais oligarhs, kurš var tieši piezvanīt prezidentam un ietekmēt viņa nostāju,” sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” pastāstīja Ukrainas politiskais apskatnieks Volodimirs Fesenko. Viņš skaidroja, ka Ukrainas oligarhi allaž labprāt uzturējuši labas attiecības arī ar opozīcijas pārstāvjiem. “Viņiem tā ir kā politiskā apdrošināšana – ieguldījums nākotnē,” sacīja Fesenko.
Opozīcija neatkāpjas no prasībām
Parlamenta sēdes priekšvakarā Janukovičs atkārtoti tikās ar opozīcijas līderiem Arsēniju Jaceņuku, Vitāliju Kļičko un Oļegu Tjagņiboku, apsolot viņiem arī amnestēt aizturētos protestu dalībniekus, ja demonstranti nojauks Kijevas ielās uzslietās barikādes un atbrīvos ieņemtās valsts iestāžu ēkas, informē raidsabiedrības “Brīvā Eiropa” interneta vietne. Taču opozīcijas trijotne, sajūtot piekāpību no prezidenta puses, aizvien uzstājīgāk prasa Janukoviča atkāpšanos un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Turklāt maz ticams, ka Ukrainas protesti tiks izbeigti, Janukovičam neapmierinot protestētāju pārējās prasības. To apliecina arī Kļičko sacītais, ka premjerministra Azarova atkāpšanās ir tikai “solis ceļā uz uzvaru”.
Plānots, ka šodien Kijevā uz sarunām ar Janukoviču ieradīsies Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone. Pirms došanās uz Ukrainas galvaspilsētu viņa vakar Briselē tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Jau kopš otrdienas Kijevā atrodas Eiropas Parlamenta 12 deputātu delegācija, kas politisku risinājumu konfliktam meklējot sarunās ar valdības un opozīcijas pārstāvjiem, kā arī protestētājiem.
