Jāņu nakti varēja izmantot arī citiem rituāliem, kas nodrošināja labvēlīgas sekas, piemēram: 0
Plūciet, meitas, baltābolu,
Metiet govu laidarā,
Lai Dievs dod tik gosniņu,
Cik ābolu laidarā.
Iemetam Jāņu zāles (smalkas nātres)
Jauna puiša gultiņā;
Dievs dod tam citu gadu
Otru jaunu gulētāju.
Jāņu naktī gulēt nevar, jāsagaida saullēkts, citādi var nākties gulēt visu vasariņu vai pat snauduļot visu gadu. Dažās tautasdziesmās pat paredzēts, ka tā varot visu mūžiņu nogulēt. Visa labība sakritīšot veldrē un mūžam sievas (vīra) nedabūt. Ja arī notiks brīnums un izdosies apprecēties, tad tikai ar vecu grabažiņu „biezu putru ēdinamu, muldiņāi vizināmu, ar pirkstiem barojamu aizkrāsnē gulētāju”. Lai to nepieļautu, mudināts tādam gulētājam sasiet rokas un kājas un iemest nātru krūmā. Dažas tautasdziesmas iztēlojas pavisam sadistisku ainu: Kas gulēja Jāņa nakti, Lauzt tam kāju, lauzt tam roku, Lauzt tam kāju, lauzt tam roku, Lauzt tam pašu muguriņu! Atļauts gulēt tikai gados vecākiem cilvēkiem.
Mājas saimniekam gulēt iet nebija ieteicams arī tāpēc, ka vajadzēja nosargāt savu īpašumu no skauģiem:
Es jums lūdzu, saimenieki,
Jāņa nakti neguliet:
Skauģīts kūra uguntiņuUzzini senču norādes par Jāņu svinēšanu laimīgai dzīvei
Jūsu lauka galiņā.
Papardes ziedu atrast tautasdziesmu gudrības laikam palīdzēt nevarēs, tikai vērst mūsu uzmanību uz to, ka papardes var ziedēt gan dimantiņa, gan sudrabiņa, zilajiem, dzelteniem, zeltītiem ziediņiem vai nomiglot zelta miglu.
Mūsdienās saka, ka šķiet – laiks sācis skriet ātrāk – lai gan viss darīts, lai ikdienu atvieglotu ar dažādām palīgierīcēm, paspēt neko tāpat nevar. Attiecībā uz svētkiem senie latvieši to bija pamanījuši arī agrāk:
Gauši nāca, drīz aizgāja
Tā lielaja Jāņa nakts:
Ne bij dienu, ne nedēļu,
Vienu pašu vakariņu.
Šo JānīUti pavadām, – Kas ta cita sagaidīja? Dievs dos mieru, veselību, I ta cita sagaidīja.
Līgo, līgo!
