Meitas auda jostu no deviņiem dzīpariem, ko dāvināt Jānim, bet pašas deva norādījumus kurpniekam: 0
Šuj man kurpes, kurpenieks,
Zeltītām lapiņām,
Lai es varu Jāņa nakti
Ciema puišus kaitināt.
Visas zāles, ko plūca Jāņos, uzskatīja par Jāņu zālēm.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā;
Nolauž bērza žagariņu,
Pat’ labā Jāņa zāle.
Tomēr vietumis dažas zāles tika uzskatītas par visīstenākajām Jāņu zālēm (zilgalvītes, repējumi, baltais āboliņš, pumpatenes, rūpatenes, buldurenes) vai arī tādām, kas labāk piestāv puišiem, meitām vai veciem ļaudīm. Vecu ļaužu Jāņa zāles esot papvardītes, vībotnītes; par jaunu meitu Jāņa zālēm dēvētas santenītes, dievkociņi, biškrēsliņi magonītes, guntenītes, baltrozītes, kliņģelītes, sīkas rozes, āboltiņš, dedestiņš. Jauniem zēniem piedien asi dadži, sīkas nātres, zirgu stobri, purva grīslis, suņuburkšķi, pupulakšķi, kā arī ošu, kļavu un zaļu ozoliņu lapas.
