Uzzini senču norādes par Jāņu svinēšanu laimīgai dzīvei 0
Laikā, kad par Jāņiem piederošos ēdienu ne tikai pa jokam, bet arī nopietni sākam saukt šašliku un Jāņu vainagus pērkam tirgū, nevis salasām Jāņu zāles un vainagus nopinam pašas, ieskatīsimies gadsimtiem krātā pieredzē, kas tautasdziesmās vēsta par to, kā šos svētkus svinēja mūsu senči. Tradīciju bijis visai daudz, jo virtuālajā Dainu skapī Jāņiem veltītas 4556 tautasdziesmas, otrajā vietā Ziemassvētki ar 1614 tautasdziesmām.
Uz Jāņiem gatavojās savlaicīgi. Darīja alu, sēja Jāņu sieru, cepa raušus. Dažā novadā gan par pārlieku gatavošanos pajokoja, paziņojot, ka mierīgi var iztikt tikai ar dabas veltēm:
Jānīts nāca,
Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Nokausim purva dzērvi,
Upē zaļu līdaciņu.
Dārziem bija jābūt izravētiem, istabām sapostām un izrotātām ar meijām.
Es Jānīša istabiņu
Ar ābulu izkaisīju:
Šovakar izkaisīju
Ar sarkanu ābuliņu,
No rītiņa tad kaisīšu
Ar balto ābuliņu.
Jāņa māte, kas istabu pušķoja ar apsēm, izpelnījās pārmetumus:
Vaj tev trūka bērzu, kļavu,
Vaj kuplaja ozoliņa?
Pagalmiem jābūt izslaucītiem un ceļmalām iztīrītām, vārtiem, rijas un klēts jumtiem izpušķotiem.
Liela ēka,
maza ēka,
Vis’ ar pušķi galiņā.
