AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Foto: Karīna Miezāja

Jansons par zaļās enerģijas attīstību: Maratonu esam noskrējuši sprinta tempā 11

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Par situāciju, kāda izveidojusies Latvijā saistībā ar lielo pieprasījumu pēc zaļās enerģijas ģenerācijas jaudām un mūsu valsts iedzīvotāju elektroenerģijas ražošanas paradumu maiņu, “LB” stāsta AS “Sadales tīkls” (“ST”) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Vai zaļās enerģijas bums Latvijā ir ietekmējis “Sadales tīkla” darbību?

CITI ŠOBRĪD LASA

S. Jansons: Tā kā evolūcija lielā mērā ir saistīta ar krīzēm, zaļais bums, ko izraisīja augstās energoresursu cenas, ir solis pretī valsts energoneatkarībai un Zaļajam kursam. Šobrīd “ST” ir pieslēgti jau 9,7 tūkstoši mājsaimniecību saules enerģijas mikroģeneratoru, apsteidzot Igauniju. Tāpat ģenerācijas jaudas elektroenerģijas sadales sistēmā ir rezervējuši vairāk nekā 600 ražotāji – galvenokārt lielākiem vai mazākiem saules parkiem. “ST” elektrostacijām rezervētā jauda pārsniedz 1 GW, bet AS “Augstsprieguma tīkls” sistēmā šādu pieprasījumu ir jau vairāk nekā 3,5 GW. Ja tiks uzbūvētas visas saules elektrostacijas, kam ir izsniegti tehniskie noteikumi, nav šaubu, ka saulainās vasaras dienās Latvijā visiem elektroenerģijas pietiks, taču rodas jautājums, – ko iesāksim ar saražotās elektrības pārprodukciju? Jāņem vērā, ka kopējā patēriņa slodze jeb patēriņam nepieciešamā jauda Latvijā patlaban ir līdz 1 GW dienā, tātad iecerētajām saules elektrostacijām pie abiem elektroapgādes operatoriem rezervēts vairākas reizes lielāks ģenerācijas jaudas apjoms.

Cik daudz elektroenerģijas saražo mājsaimniecības? Kāds ir tās īpatsvars no kopējās Latvijā saražotās elektroenerģijas?

Mājsaimniecībās uzstādīto 9,7 tūkstoši mikroģeneratoru kopējā jauda ir 76 megavati (MW), nākamajā gadā tā noteikti sasniegs 100 MW. Tātad – saulainā vasaras dienā tie jau šobrīd varētu saražot gandrīz 10% no Latvijā patērētās elektroenerģijas.

Vai un kā saules enerģijas ģenerācija ietekmēs elektrības cenu?

Ja visi pašlaik iecerētie projekti veiksmīgi attīstīsies, vasarā elektroenerģijas cena Latvijā būs ļoti zema. Iespējams, tas nenotiks nākamajā, bet aiznākamajā vasarā. Iespējams pat, ka elektroenerģiju nebūs kur likt.

Kā “Nord Pool” biržas cena ietekmē zaļās elektroenerģijas mājražotājus?

Elektrības cena biržā ir saistīta ar neto sistēmu, par kuras dalībniekiem var kļūt klienti, kas paši ražo elektrību. Šī sistēma paredz, ka ražotājs var kopējā tīklā nodot paša saražoto, bet nepatērēto elektroenerģiju – noteiktu kWh skaitu, lai neto gada ietvaros (1. marts – februāra beigas) to izlietotu, kad būs vajadzība – piemēram, naktī vai ziemā. Kļūstot par neto norēķinu sistēmas dalībniekiem, ražotāji savus elektroenerģijas pārpalikumus varēs pārdot par tirgus cenu un tad, kad pašiem tās trūkst, par tirgus cenu pirkt.

Reklāma
Reklāma

Vai pie šā brīža svārstīgajām elektroenerģijas cenām ST šādi nevar iedzīvoties finansiālās problēmās?

Jā, bet, lai tas nenotiktu, ST atbalsta jauno – neto norēķinu sistēmu. Līdzīgi kā audzējot mazdārziņā kāpostus, tos, kurus neapēd, noglabā pagrabā – enerģijas ražotājam tas būtu akumulators, bet, ja pašam pagraba nav, ir jālūdz kaimiņam, kurš par brīvu to nedarīs. Vai nu prasīs maksu par uzglabāšanu, vai vedīs uz tirgu, pārdos un nākamajā rudenī atdos vietā citus kāpostus.

Kad ST pašam būs savs pagrabs?

Pārejot uz alegoriju attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu – vasarā patērējam saules saražoto, bet ziemā – pērkam no tiem, kas to ražo, piemēram, termoelektrostacijām (TEC), hidroelektrostacijām (HES), biogāzes ražotājiem, vēja stacijām. Turklāt atšķirībā no kāpostiem elektrība ir tāds produkts, ko būtībā nemaz nevar uzglabāt – tā ir jāpatērē uzreiz. Tie ir fizikas likumi. Visi grib ražot saules enerģiju, taču, ja infrastruktūras jauda ar to būs pārslogota, mēs nevarēsim pieslēgt tīklā ražotājus, kas elektroenerģiju iegūst no citiem resursiem. Tas ir stāsts par kopējā valsts energoresursu portfeļa dažādību – nevaram visu balstīt tikai saules enerģijā, jo dabiski, ka ziemās un naktīs saules paneļi mums elektrību neražos. Diversificēts kopējais valsts energoresursu portfelis, kurā būtu gan saules, gan vēja resursi, gan arī HES, TEC un biogāze, ir priekšnoteikums energokrīžu pārvarēšanai, valsts enerģētiskās neatkarības nostiprināšanai.

Cik noprotu, saules enerģijas ražotāji jums sagādā vienas vienīgas galvassāpes…

Mēs esam par zaļo enerģiju un par balansu, jo, ja balansa nebūs, energosistēma nebūs spējīga fun­kcionēt. Mūsu pamata uzstādījums ir panākt, lai mūsu tīklā pēc iespējas ātrāk nonāktu saules saražotā elektroenerģija. Tādēļ no šī gada 1. maija saīsināts tehnisko prasību derīguma termiņš, veicinot elektrostaciju izbūves tempus, tiek ieviestas ģenerācijas jaudu rezervācijas maksas elektrostaciju attīstītājiem, lai nodrošinātos pret to, ka tās tiek rezervētas, bet ražošana netiek uzsākta. Tādējādi tiks atsijāti varētāji no tiem, kas tikai grib. Par saules ražošanas jaudu apjomiem vajdzētu domāt valstiski, respektīvi, vai mums tā ir vajadzīga tādos apjomos, tostarp kontekstā ar citiem energoresursiem kopējā portfelī.

Kāda šobrīd ir situācija ar ģenerācijas jaudu pieejamību?

Mājsaimniecībām jeb mikroģenerācijai faktiski nav nekādu ierobežojumu, savukārt elektrostacijām konkrētās apakšstacijās ģenerācijas jaudas var uzreiz nebūt pieejamas rezervēšanai. Vienlaikus sadales sistēmā kopumā brīvs ir vēl aptuveni viens gigavats ģenerācijas jaudas, uz ko ražotāji arvien var pieteikties. Ģenerācijas jaudu ir mazāk reģionos ar mazāku patēriņu un vairāk – plaši apdzīvotās zonās, jo tīkla kapacitāti plāno atbilstoši faktiskajam patēriņam. Līdz šim ģenerācijas jaudas varējuši rezervēt faktiski visi ražotāji, kas vēlas elektrostaciju attīstīt pašpatēriņam. Atteikumi bijuši tikai daži un komerciāliem projektiem – tiem, kas grib elektrību ražot pārdošanai.

Cik liela platība ar saules paneļiem ir nepieciešama, lai saulainā laikā Latvijā pilnībā varētu nodrošināt ar elektroenerģiju tikai no tiem?

Saules paneļi ar jaudu 1 MW aizņem platību ap 1,5 hektāriem (ha), kas ir tāds vidēja apjoma saules parks. Ja vasarā ir nepieciešami 900 MW, tos varētu nodrošināt 1350 ha, kas ir vidēji lielas zemnieku saimniecības platība. Piemēram, Tārgales saules enerģijas parka, kas ir izvietots 160 ha, jauda ir 110 MW. Pēc pāris gadiem Latvijā noteikti būs saules enerģijas ģenerācija tādā apjomā, lai mēs saulainā dienā spētu pilnībā sevi nodrošināt ar elektroenerģiju. Taču jāņem vērā, ka elektroenerģijas patēriņš pieaugs, jo, atsakoties no dabasgāzes, palielināsies citu enerģijas avotu, piemēram, siltumsūkņu, apjoms, kā arī elektroautomašīnu skaits.

Vasarā publiski izskanēja informācija, ka ST dosies reidos un pārbaudīs mājsaimniecības, kurās ir uzstādīti saules paneļi. Kāpēc tas ir vajadzīgs, ja uzņēmumam ir iespējas ar savām viedajām ierīcēm redzēt gan to, kāds katram ražotājam ir patēriņš, gan to, cik viņš nodod tīklā?

Kad mājsaimniecība ievieš saules paneļus paralēlā darbībā ar publisko elektrotīklu, tā kļūst par daļu no kopējās elektrosistēmas. Attiecīgi, ja kādā ciematā ir pieejamas noteiktas tīkla jaudas, ražotājs nedrīkst uz savu galvu izdomāt ražot vairāk, nekā ir saskaņots ar ST iekārtu uzstādīšanas brīdī, jo, pieaugot jaudai, palielinās strāvas spriegums. Tā rezultātā labākajā gadījumā var sadedzināt savu datoru vai ledusskapi, bet sliktākajā – arī kaimiņa elektromobili. Tas ir līdzīgi kā ar ceļu satiksmes noteikumiem – kad ar auto brauc pa koplietošanas ceļiem, ievēro satiksmes noteikumus. Pretējā gadījumā var notikt avārijas, vari apdraudēt gan savu, gan citu drošību. Mums kā elektroenerģijas sadales operatoram ir jānodrošina, lai šādas avārijas nenotiktu.

“Reidi” bija neveiksmīgs formulējums no mūsu puses – mēs tādos nebrauksim, tas nav nepieciešams, jo patiešām varam redzēt visas aktivitātes savā sistēmā.

Ja pēc mūsu vairākkārtīga aicinājuma kāds negodprātīgs ražotājs turpinās pārkāpt saskaņotos mikroģeneratora iestatījumus, šādi apdraudot citu elektrības lietotāju īpašumu un elektroapgādes drošumu, iespējams, mums viņu vajadzēs atslēgt no tīkla.

Cik šādus tirgus kropļošanas gadījumus esat līdz šim atklājuši?

Esam konstatējuši, ka no tīklam pieslēgtajiem teju 10 tūkstošiem klientu 75 ir nodevuši tīklā vairāk elektroenerģijas, nekā viņi to drīkstētu darīt, neapdraudot pašu un kaimiņu elektroapgādes drošumu.

“ST” transformatoru apakšstaciju nepietiekamās kapacitātes dēļ Preiļi palika bez saules paneļiem. Cik un kuras pašvaldības vēl ir saņēmušas atteikumus tīkla jaudu iztrūkuma dēļ?

Preiļu pašvaldība “ST” ir iesniegusi divus pieteikumus par saules elektrostacijas pieslēgšanu, tie abi ir apstiprināti, un šīs elektrostacijas ir tapšanas procesā. Tāpēc publiskā telpā no pašvaldības puses izskanējusī informācija, ka ST būtu atteicis ģenerācijas jaudas, neatbilst patiesībai. Vairāk iesniegumus no šīs pašvaldības neesam saņēmuši, lai gan aicinām pašpatēriņam to darīt bez jebkādiem ierobežojumiem. Esam to savstarpējā saziņā skaidrojuši Preiļu pašvaldībai un joprojām aicinām iesniegt pieteikumus, ja tas ir aktuāli.

Mājsaimniecību uzstādīto saules enerģijas mikroģeneratoru skaita ziņā Latvija apsteidz Igauniju. Kā šajā ziņā Latvija izskatās uz kopējā Baltijas valstu fona?

Maratonu esam noskrējuši sprinta tempā. Līdz šī gada 1. janvārim mūsu tīklam bija pieslēgti aptuveni divi tūkstoši mājsaimniecību saules enerģijas mikroģeneratori, bet šobrīd to jau ir teju piecas reizes vairāk. Šī gada laikā būsim tīklam pieslēguši piecas reizes vairāk mikroģeneratoru nekā iepriekšējos piecos gados kopā. Igaunijā līdz šī gada jūlijam tīklam bija pieslēgti aptuveni seši tūkstoši mikroģeneratoru. Automatizētā sistēma “ST” deva iespēju deviņos mēnešos izdarīt to, ko igauņi bija paveikuši desmit gados. Lietuvā līdz jūlija beigām tīklam bija pieslēgti aptuveni 21 tūkstotis mazo ražotāju, bet jāņem vērā, ka Lietuva ir krietni vien lielāka iedzīvotāju skaita ziņā. Jāmin, ka Lietuvā un Igaunijā ir atšķirīgs mikroģenerācijas jaudu sliek­snis: Latvijā mājsaimniecībām tas ir līdz 11,1 kilovatiem (kW), Igaunijā – līdz 15 kW, bet Lietuvā to pat nedēvē par mikroģenerāciju, bet par aktīvajiem lietotājiem. Līdz ar gaidāmajām izmaiņām likumdošanā arī Latvijas iedzīvotāji varēs uzlikt saules paneļus ārpus savas dzīves vietas, piemēram, rīdzinieki savās lauku mājās vai vasarnīcā, un vasarā patērēt šo saražoto elektroenerģiju savā pilsētas dzīvoklī. Daži tirgotāji iespēju pārdot saražoto enerģiju piedāvā jau šobrīd, bet, stājoties spēkā attiecīgajiem MK noteikumiem, nodrošināt neto norēķinu sistēmas iespējas būs obligāts nosacījums visiem tirgotājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.