“Jansona aktīvā darbība bija tautā populāra un kaitinoša valdošajiem!” Deputāti par tiesībsarga iespējamo trešo termiņu 22
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daži politiķi jau šodien būtu gatavi apsveikt tiesībsargu Juri Jansonu ar ievēlēšanu amatā uz trešo pilnvaru termiņu. Viņa kandidatūru izvirzījuši Nacionālās apvienības, “Attīstībai/Par”, “Jaunās Vienotības” un opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakciju deputāti.
Arī “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs apgalvoja, ka bijis pirmais, kurš J. Jansonu esot iedrošinājis kandidēt, paredzot labas izredzes, jo grūti esot iedomāties alternatīvu kandidātu no koalīcijas vidus. “Jura Jansona aktīvā darbība bija tautā populāra un kaitinoša valdošajiem, kas gribēja ierobežot tiesībsarga pilnvaru laiku, bet tas neizdevās,” atgādināja J. Urbanovičs.
Janvāra beigās tika izsludināti grozījumi Tiesībsarga likumā, kas paredz, ka viena un tā pati persona var būt tiesībsarga amatā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Taču šie grozījumi stāsies spēkā tikai 2022. gada janvārī un neattieksies uz šogad paredzētajām tiesībsarga vēlēšanām.
Par to deputātu vairākums izšķīrās pēc tam, kad nācās piedzīvot asu sabiedrības reakciju uz mēģinājumiem ierobežot J. Jansona iespējas vēlreiz pretendēt uz amatu. Tas sakrita ar laiku, kad Satversmes tiesa publiskoja vairākus spriedumus lietās, kas bija ierosinātas pēc J. Jansona pieteikuma.
Vienā no tiem par neatbilstošu Satversmei tika atzīts garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas šogad ir paaugstināts no 64 eiro līdz 109 eiro.
Tiesībsarga J. Jansona otrais piecu gadu pilnvaru termiņš beigsies šā gada 16. martā. Pirmoreiz 2011. gadā viņu amatam izvirzīja “Saskaņa”, bet 2016. gadā – toreiz koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība.
Tagad ar iniciatīvu nāca Nacionālā apvienība (NA) un “Attīstībai/Par” (“AP”), kurām pievienojās “Jaunā Vienotība” (“JV”) un neatkarīgais deputāts Atis Zakatistovs. Jāatgādina, ka abas iepriekšējās reizes J. Jansons amatu ieguva divu kandidātu konkurencē.
Tāda paredzama arī šoreiz, jo Jaunā konservatīvā partija (JKP) virza citu pretendentu – bijušo Talsu novada domes priekšsēdētāju Edgaru Zelderi, kurš novada domē bija ievēlēts no partijas “Mēs – Talsiem un novadam”, bet tagad ir nolicis arī mandātu un aizgājis no politikas.
Neoficiāli zināms, ka koalīcijas partijas bija uzrunājušas vairākus tiesnešus un profesionālus juristus, kuri piedāvājumam nav piekrituši. Šonedēļ koalīcijas sanāksmē atskārsts, ka nav atrasts kandidāts, par kuru visi varētu vienoties. JKP piedāvājusi E. Zelderi, bet “KPV LV” – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kriša Lipšāna kandidatūru.
“KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo apstiprināja, ka frakcija izvirzījusi K. Lipšānu, kuram gan nav bijis vienprātīgs visu savējo deputātu atbalsts. M. Možvillo nebija īsti mierā, ka trīs koalīcijas partijas jau izvirzījušas J. Jansonu bez apspriešanās ar pārējiem partneriem.
Uz jautājumu, kā JKP plāno nodrošināt atbalstu jurista E. Zeldera kandidatūrai, Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” 5. februārī sacīja: “Mūsu pienākums ir piedāvāt politiski neitrālu kandidātu, kas nav sistēmas cilvēks.
Mēs saprotam, ka oligarhu roklaižas un Zaļo un zemnieku savienības satelīti – vecie politiķi – turpina likt amatos savējos.” JKP pārstāvis atgādināja, ka J. Jansons ir bijis ZZS kandidāts Valsts prezidenta amatam.
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis “Latvijas Avīzei” teica, ka viņu nepārsteidz JKP politiķu retorika, atgādinot, ka ZZS atbalstījusi J. Jansonu jau iepriekš. U. Augulis uzsvēra, ka tiesībsarga profesionalitāte ir novērtēta arī starptautiski.
“Attīstībai/Par” frakcijas vadītāja Marija Golubeva atzina, ka ir jāvērtē, “kādi kandidāti ir pieejami”. Viņa uzskata: “Jurim Jansonam ir pieredze, un viņš ir politiski neitrāls. Viņš arī ir bijis pietiekami atklāts, aizstāvējis vienlīdzības principu un rosinājis pārskatīt likumus.”
“Saskaņas” frakcijas vadītājs J. Urbanovičs arī minēja vairākas tiesībsarga priekšrocības, bet skaidri nepateica, kā balsos viņa vadītā frakcija, taču politiķa teiktais liek domāt, ka ar opozīcijas atbalstu J. Jansons trešo reizi var saņemt Saeimas uzticību. “Juri Jansonu jau šodien var apsveikt, ja viņš neatslābs spiedienā uz varu un paliks tautas pusē,” sacīja J. Urbanovičs.
