Jana Palaha pašsadedzināšanās – tas bija protests pret PSRS 4
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) izstāžu zālē līdz marta beigām aplūkojama Čehijas vēstniecības sarūpētā izstāde “Prāgas pavasara izskaņa. Studenta Jana Palaha traģiskais protests”.
Izstāde vēsta par Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes studenta Jana Palaha pašsadedzināšanos Prāgas centrā 1969. gada 16. janvārī, paužot izmisīgu protestu pret PSRS un tās Austrumeiropas satelītvalstu karaspēka veikto Čehoslovākijas okupāciju un tā sauktā Prāgas pavasara apspiešanu.
“Tas bija pats redzamākais protests pret Čehoslovākijas okupāciju. Katrai nācijai ir savi simboli. Mums, čehiem, tāds simbols, īpaši jau totalitārā režīma periodā un tāpat tagad, ir Jans Palahs. Līdz komunistu sistēmas beigām 1989. gadā viņu pieminēja nelegāli, slepeni, taču regulāri,” Palaha personības nozīmi skaidro Čehijas vēstnieks Rīgā Miroslavs Koseks. Palahs bija pirmais un pazīstamākais PSRS uzturētā režīma pretinieks, kura pašsadedzināšanās kļuva zināma plašākai sabiedrībai. Viņam bija vairāki relatīvi mazāk zināmi sekotāji Čehoslovākijā, tāpat Polijā, Ungārijā, Ukrainā. Iedvesmojoties no Palaha, 1969. gada 13. aprīlī pie Brīvības pieminekļa Rīgas centrā mēģināja aizdedzināties Latvijas Valsts universitātes students Iļja (Elijahu) Ripss, bet 1972. gadā 14. maijā, protestējot pret Lietuvas okupāciju, Kauņā pašsadedzinājās strādnieks Roms Kalanta.
Palahs demonstratīvo pašnāvību īstenoja vairākus mēnešus pēc 1968. gada augusta, kad visi mēģinājumi liberalizēt pastāvošo režīmu (“Prāgas pavasaris”) jau apspiesti, Čehoslovākijā iedibināts okupācijas režīms un sabiedrības protestos, kas sākumā bija aktīvi, iestājās pagurums. Vienīgi augstskolu studentu aprindās vēl pastāvēja pretestības grupas. Palahs ar savu šokējošo rīcību cerēja mainīt situāciju, panākt, lai sabiedrība nenomierinātos un protesti turpinātos. Viņš nomira no apdegumiem trīs dienas pēc aizdedzināšanās. Palaha bēres izvērtās grandiozā tautas manifestācijā, tomēr tas kļuva par pēdējo 1968. gada notikumu akordu, jo propadomiskajiem Čehoslovākijas kompartijas funkcionāriem un okupācijas karaspēkam izdevās paturēt kontroli savās rokās. Atsevišķi protesti pret PSRS okupācijas karaspēka uzturēšanos valstī atsākās vien 70. gados, īpaši 1977. gadā, kad Vāclavs Havels un citi disidenti nodibināja kustību “Harta 77”. Tās ideoloģijā liela loma bija Palaha tēlam un viņa cīņai.
LNVM apskatāmo ceļojošo izstādi sagatavojis Čehijas Nacionālais muzejs. Ekspozīciju veido 24 planšetes ar fotogrāfiju reprodukcijām un tekstu latviešu un angļu valodā. Tajās detalizēts stāsts par 1968./1969. gada notikumiem Čehoslovākijā, Palaha personību, viņa gatavošanos akcijai, tās sekām un piemiņas iemūžināšana. Oriģināls eksponāts ir Jana Palaha pēcnāves maska, kas tika noņemta slepeni. Astoņas no planšetēm veltītas konkursam par Jana Palaha memoriālu viņa dzimtajā Všetatu pilsētiņā, ap 50 km no Prāgas. Memoriālu paredzēts atklāt 2018. gada augustā, un tas tiks uzbūvēts pie mājas, kurā varonis uzauga. Čehijas vēsturnieku sagatavoto ekspozīciju papildina jau pirms kāda laika Latvijas Valsts arhīva sagatavotā virtuālā izstāde “Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā”, kas pieejama interneta vidē, bet LNVM – uz ekrāna interaktīvā formā.
Čehijas vēstniecība arī turpmāk gatavojas iepazīstināt interesentus Latvijā ar zīmīgām valsts vēstures epizodēm. Liepājniekiem tiek solīta izstāde par šajā pilsētā dzimušo scenogrāfu un teātra arhitektu Johanu Brēmu (1907 – 1995). Plānā tāpat ir seminārs par izcilo čehu mākslas vingrotāju Veru Časlavsku.
