Pie vainas “Nauda seko skolēnam” sistēma: Jānovērš nesodāmības sajūta vardarbībā pret pedagogu 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja skolā pret pedagogu tiks vērsta emocionāla vai fiziska vardarbība, notikušo vairs nevarēs tik viegli kā līdz šim “paslaucīt zem paklāja”, tā izmaiņas Izglītības likumā, kas patlaban tiek izskatītas Saeimā, pamato Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā šobrīd tiek gatavotas izmaiņas likumā, kas uzliktu par pienākumu gan izglītības iestādes vadītājam, tātad skolas direktoram, gan skolas dibinātājam, kas visbiežāk ir pašvaldība, reaģēt uz fizisko vai emocionālo vardarbību pret skolotāju, sniegt skolotājam atbalstu un ziņot par notikušo tiesībsargājošām iestādēm.
Vienlaikus iecerēts paplašināt likuma normu, kas jau šobrīd skolēnam uzliek par pienākumu “nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību”, skaidri pasakot, ka vardarbība nav pieļaujama “pret citiem izglītojamajiem, pedagogiem un citām izglītības procesā iesaistītajām personām”.
Priekšlikumi nāk no LIZDA
Šādus grozījumus likumā iesniedza vairāki opozīcijas deputāti, tostarp ārpusfrakciju deputāte, bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas augsta līmeņa ierēdne Evija Papule.
Šis ir viens no retajiem opozīcijas priekšlikumiem, ko atbalsta Saeimas vairākums. Par grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā nobalsoja 80 deputātu, neviens nebija pret un neviens neatturējās.
Jautāta, kāpēc iesniegusi šādus grozījumus, E. Papule sarunā ar “Latvijas Avīzi” neslēpa, ka attiecīgo likuma izmaiņu rosinātāja patiesībā ir LIZDA. To apliecināja arī I. Vanaga. Diskusija par to, kā pasargāt skolotājus, kad skolēni vai viņu vecāki izturas emocionāli vai fiziski vardarbīgi, esot sena. “Šī ir iespēja uzlabot sistēmu un sākt beidzot aizstāvēt skolotājus,” tā E. Papule. “Valsts parādītu attieksmi, ka skolotāji ir svarīgi.”
Emocionālā vardarbība pret pedagogu jo sevišķi pastiprinājusies attālināto mācību laikā. “Virtuālā telpa dara savu, tajā pietātes ir vēl mazāk nekā klātienē,” teic I. Vanaga.
Baidās zaudēt skolēnus
Tiesa, skolās iekšējās kārtības noteikumi bieži liedz aizskart pedagogu, taču esošā situācija liecina, ka bieži tie nestrādā. Arodbiedrības biedru pieredze liecinot, ka bieži vien vai nu skolas direktors, vai arī attiecīgās pašvaldības izglītības pārvalde mēģinot konfliktus nevis risināt, bet noklusēt – galvenais, lai neviens par to neuzzina.
I. Vanagas ieskatā lielā mērā pie tā vainojama skolu finansēšanas sistēma “Nauda seko skolēnam”. “Jo sevišķi tad, ja skolā maz skolēnu, tās baidās zaudēt ikvienu no viņiem, lai kā arī bērns uzvestos. Tāpat arī baidās, ka runās – redz, tajā skolā jau ir vardarbība, un tas mazinās skolas prestižu, skolēni ies prom vai nenāks klāt jauni. Ir arī gadījumi, kad vardarbīgā skolēna vecāku augstā statusa dēļ notikušais netiek risināts,” klāsta I. Vanaga, atturoties tomēr izpaust, kurās tieši skolās tad tā noticis. Taču esot bijuši gadījumi gan Pierīgā, gan Latgales pusē.
Pat ja ir mēģinājumi konfliktu risināt un panākt vainīgo sodīšanu, tomēr bieži vien skolotājs pats izrādoties tas vainīgais, jo kā profesionāls pedagogs un pieaudzis cilvēks, redz, nav spējis tikt galā ar sarežģītu situāciju. “Skolotāji bieži vien negrib nekādus iesniegumus rakstīt, jo zina, ka tad vai nu pašu vadība, vai izglītības pārvalde viņus kauninās,” stāsta I. Vanaga.
E. Papule teic – konfliktsituācijas vispirms ir jārisina izglītības iestādē, taču ir gadījumi, kad tas nenotiek vai arī problēmas samilzušas tik ļoti, ka tas vairs nav iespējams. Šādos gadījumos skolas vadītājam vai dibinātājam būs jāiesaista tiesībsargājošās iestādes. Turklāt nav pareizi, ka aizskāruma gadījumos skolotājam faktiski jācīnās vienam pašam. “Ja ir konflikts, vecāki bieži vien piesaista juristus; tikmēr skolotājam tas ne vienmēr ir iespējams: gan tāpēc, ka dārgi, gan tāpēc, ka nav tādas pieredzes.”
Ministrijās un inspekcijā skepse
Tikmēr iestādes, kas iesūtījušas Saeimai savus komentārus par iecerētajām izmaiņām likumā, ir skeptiskas.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija norāda, ka jau tagad, ja pastāv reāla iespēja, ka pret pedagogu tiek vērstas prettiesiskas, vainojamas, kaitīgas darbības, par kuru izdarīšanu paredzēta administratīvā vai kriminālā atbildība (emocionāla vai fiziska vardarbība), normatīvajos aktos ir paredzēta kārtība, kādā tiesībsargājošajās institūcijās tiek iesniegta un izskatīta informācija par iespējami notikušu likumpārkāpumu. Iekšlietu ministrija piebilst: lai uzsāktu kriminālprocesu, nepieciešams cietušā, tātad šajā gadījumā skolotāja, iesniegums.
Ņemot vērā šos iebildumus, rodas jautājums, vai normas, ko plānots ieviest Izglītības likumā, nebūs deklaratīvas.
“Arī par bērnu tiesībām, kad tās likumos sāka uzsvērt, kāds varbūt teica, ka tās ir deklaratīvas. Tomēr redzam, ka tagad tās strādā,” atbild E. Papule.
Aizstāvību var meklēt, bet…
Viens no skaļākajiem pēdējo gadu notikumiem, kad tika aizskarta skolotāja, pērnpavasar bija Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā, kur skolēns tiešsaistes stundā izteicās ļoti rupji, turklāt video ar notikušo tika publicēts tīmeklī. Skolas direktore Valentīna Maido, tagad vaicāta, vai iecerētie likuma grozījumi palīdzētu reaģēt šādā situācijā, atbild, ka “skaidrākas likuma normas noderētu; tās varētu būt arī preventīvas; liktu jau laikus padomāt tiem, kas potenciāli varētu izturēties vardarbīgi”.
Viņa gan piebilst, ka arī esošās likuma normas ļauj meklēt aizstāvību. Tomēr realitātē tās dažādi interpretējamas, ļauj daļai skolēnu justies nesodāmiem.
“Ir bijuši mēģinājumi noklusēt dažādus gadījumus, ir bijis, ka, ja skolotājs par notikušo runā, tas pavēršas atpakaļ pret viņu pašu kā bumerangs. Piemēram, tiek pateikts, ka skolotāja pati skolēnu izaicinājusi,” tā skolas direktore.
Tikumības grozījumu gals?
Jāpiebilst, ka likumprojektā paredzētas tiesības skolotājiem neatbildēt uz skolēnu un viņu vecāku ziņām un zvaniem ārpus darba laika, taču I. Vanaga pieļāva, ka šo normu tomēr no likumprojekta varētu izņemt, jo tādu prātīgāk būtu iekļaut skolu iekšējās kārtības noteikumos vai Ministru kabineta noteikumos, nevis likumā.
Gan E. Papule, gan vēl vairāki citi deputāti, gatavojoties likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā, iesnieguši arī citus grozījumus. Viens no tiem paredz atteikties no savulaik skaļu rezonansi raisījušiem, tā sauktajiem “tikumības grozījumiem”, kas paredz, ka izglītības sistēma nodrošina tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
E. Papule ar domubiedriem rosina tikumiskās audzināšanas pienākumu uzticēt vecākiem.
