Volejbolists Petrovs: Jānotic, ka varam izkļūt no grupas 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas volejbola izlases spēlēm visu laiku bagātākais spēlētājs Deniss Petrovs šodien, Eiropas čempionāta priekšvakarā, atzīmē 35. dzimšanas dienu.
Viņš ir vienīgais mūsu volejbolists, kurš jau ilgstoši spēlē vienā no pasaules spēcīgākajām līgām Krievijā.
12 gadi ārzemēs
Deniss Petrovs volejbolā sāka trenēties 5. klasē, dotības pamanīja treneris Boriss Čolokjans, un jau nākamo mācību gadu puika uzsāka citā skolā volejbola specklasē.
No klases biedriem vienīgais izauga līdz izlases līmenim.
“Iekļuvu “Daugavpils Universitātes” sastāvā, pamazām sāku spēlēt arvien vairāk, tāpēc nebija domas pamest, iet strādāt. Kad studēju pirmajā kursā, komanda bija izkritusi no Baltijas līgas un spēlēja Nacionālajā līgā, man piezvanīja Valts Mihelsons un aicināja uz “Lāses” komandu, bet es nobijos un atteicos.
Pirms ceturtā kursa piezvanīja Raimonds Vilde, sapratu, ka laikam varu spēlēt labā līmenī, 22 gadu vecumā pārcēlos uz Rīgu. Tur bija ļoti smags darbs, pēc gada klubam radās finansiālas problēmas un Avo Kēls uzaicināja uz Tallinas “Selver”. Biju pabeidzis universitāti un droši varēju iet tālāk,” savu karjeras sākumu atminas Deniss Petrovs, kurš jau kopš 2009. gada spēlē ārzemēs.
Krievijas čempionātā viņš spēlēs jau septīto gadu pēc kārtas. Sākums gan bijis drausmīgs, jo Ņižņijnovgorodas “ASK” klubam īsi pēc daugavpilieša pievienošanās parādu dēļ aizliedza pieteikt ārzemniekus un pusgadu nācās pavadīt trenējoties.
“Katrā komandā ir tikai divi ārzemnieki, pārsvarā meklē pieredzējušus leģionārus ar labu psiholoģisko noturību, lai var izšķirt spēles galotni. Krievijā dzīvošanas apstākļus nevar salīdzināt, piemēram, ar Itāliju, kur arī labs čempionāts un klimats brazīliešiem, francūžiem tuvāks. Mani viss apmierina, patīk, ka Krievijā ir augstas klases volejbols, ne pret vienu pretinieku nedrīkst atslābināties,” saka Petrovs.
Ņižņijnovgorodā ir arī hokejs, basketbols, šogad premjerlīgā debitēja futbola komanda. Volejbols pilsētā popularitātes ziņā dalot otro vietu ar basketbolu pēc hokeja.
Krievijas mediji pagājušajā nedēļā vēstīja, ka valsts prezidents Vladimirs Putins licis atrast Ņižņijnovgorodas futbola klubam sponsorus valsts uzņēmumu vidū.
Volejbolistiem pavasarī arī bija neskaidrības par finansēm, bet apgabalā mainījusies sporta vadība un šobrīd situācija normalizējusies, tāpēc Deniss Petrovs pagarinājis līgumu, lai gan bija piedāvājumi no citām komandām Krievijā.
Viņš divas sezonas pavadījis arī Francijā Šamontas komandā, kas tobrīd bija iekļuvusi augstākajā līgā, bet pēcāk kļuva par vienu no spēcīgākajām valstī.
Par maiņu jādomā
“Aģentam saku, ka gribu būt pirmais cēlājs, visās komandās tā arī bijis. Labāk eju tur, kur spēlēšu, nevis sēdēšu un gaidīšu iespēju. No Krievijas spēcīgākajām komandām piedāvājumu nav bijis, viņi vairāk skatās uz lielo izlašu spēlētājiem,” atzīst Petrovs.
Vai cēlājs volejbolā ir kā gleznotājs? Deniss uzskata, ka visi spēlētāji ir vienādās pozīcijās.
“Cēlājam jāizdara viss, lai pretinieki noticētu, ka nedosi tur, jāmēģina apmānīt. Viņi principā zina, kam es došu, bet dažreiz ir jānoriskē uz kādu citu, jādod tā, lai nebūtu tik acīmredzami,” stāsta volejbolists.
Lai saspēlētos, jāiepazīst komandas biedri kaujas apstākļos, jo iedot precīzu piespēli treniņā nav grūti, bet tikai spēlē redzi, vai uzbrucējs galotnē tur spriedzi.
Latvijas izlase rīt Tallinā ar spēli pret Igauniju pēc 26 gadu pārtraukuma atgriezīsies uz Eiropas čempionāta skatuves. Tāpēc Denisa jubilejas svinības paliek otrajā plānā.
“35 gadi ir daudz vai maz – tas atkarīgs no katra spēlētāja, organisma, mērķiem. Šobrīd jūtos ļoti labi, sezonā nebija traumu, visu vasaru kārtīgi trenējos. Pagaidām nedomāju, cik ilgi spēlēt. Man vienkārši patīk, labprāt spēlēju gan klubā, gan izlasē un turpināšu, kamēr labi jutīšos,” spriež Petrovs.
“Vai būšu izlasē pēc Eiropas čempionāta, lems treneri. Edvīns (Skrūders) ir vecumā, kad jāspēlē, ja ilgi gaidīs, tas nāks par sliktu, vajadzīga starptautiskā pieredze. Šovasar viņam bija laba iespēja sevi parādīt Eiropas Zelta līgā, tā ka jāskatās, ko izdomās federācija. Es labprāt palīdzēšu, ja varēšu un būšu vajadzīgs, bet, ja izlems, ka Edvīns būs pirmais spēlētājs, būšu tikai priecīgs. Par maiņu ir jādomā.”
Latvijas volejbolā Deniss Petrovs piedzīvojis gan paaudžu maiņu, gan karstus brīžus ap izlasi un federāciju. Pēc revolūcijas esot mainījusies atmosfēra un jūtams lielāks pozitīvisms.
“Šobrīd viss sakārtots, spēlētāji jūtas labi un ar pozitīvām emocijām pārstāv valsti. Prieks nākt uz izlasi un strādāt tādā atmosfērā,” saka pieredzējušais cēlājs.
“Eiropas čempionātā jāspēlē ar spēcīgām komandām, nebūs viegli, neviens mums punktus nedāvinās. Sagaidu, ka cīnīsimies par katru setu, būsim saliedēti un līdz galam ticēsim, ka varam uzvarēt un izkļūt no grupas. Jānotic sev, ka neesam sliktāki par vēl dažām komandām grupā.”
Denisam Petrovam visa dzīve ir volejbols, brīvajā laikā viņš rūpējas par organismu, lai būtu gatavs treniņiem un galva strādātu. Patīk atpūta dabā, pastaigas, braukšana ar velosipēdu, arī grāmatu lasīšana.
Deniss Petrovs. Vizītkarte
Dzimis 1986. gada 31. augustā
188 cm, 85 kg
Pozīcija volejbolā: cēlājs
Pārstāv Krievijas klubu Ņižņijnovgorodas “ASK”, spēlējis arī Krievijas klubā Ļeņingradas apgabala “Dinamo”, Minskas “Stroiteļ” (Baltkrievija), Šamontas “Volley-Ball 52” (Francija), Tallinas “Selver” (Igaunija), “Lāse-R”, “Daugavpils Universitāte”
Latvijas izlases rekordists aizvadītajās spēlēs – 75. Debija 2008. gadā pret Slovēniju
Absolvējis Daugavpils Universitāti
Ar vēsu prātu
Raimonds Vilde, Latvijas izlases bijušais galvenais treneris: “Kad uzaicināju Denisu Petrovu uz “Lāsi”, bija redzams viņa talants, visas īpašības, kas vajadzīgas modernam un labam cēlājam – fiziskie dotumi, kustīgs, ātrs, viegla piespēlīte – pirkstiņi labi strādāja.
Pietiekami nosvērts, ne pārāk emocionāls, jo cēlājam jāsaglabā vēss prāts jebkurā situācijā. Attieksme pareiza, nav čīkstulis un nav podu gāzējs.
Ne velti viņš spēlē tādā līmenī, Krievijas superlīga ir rādītājs – ar Itāliju spēcīgākie čempionāti pasaulē. Varēja jau ātrāk iekļūt tajā apritē, bet vajadzīgi kontakti un veiksme. Laba humora izjūta, var pasmieties un pajokot.
Denisu ar ilggadējo izlases cēlāju Uģi Krastiņu nebūtu korekti salīdzināt, laiks iet un viss mainās, bet Uģis arī varēja spēlēt augstākajā līmenī, tā kā viņi pēc īpašībām, domāšanas un profesionalitātes ir stipri līdzīgi.”
