– Vai jūsu vadītajā apakškomisijā visi locekļi ir no koalīcijas vai arī ir opozicionāri? 26
– Apakškomisijā ir pārstāvji no visām frakcijām.
– Kā uzvedas opozicionāri?
– Jaunajā Saeimā bijušas tikai divas šīs komisijas sēdes, un radies priekšstats, ka varēsim darboties gluži labi. Bet iepriekšējā Saeimā bija, piemēram, Kabanova kungs, kurš sēdēs galvenokārt nodarbojās ar košļājamās gumijas apstrādi. Tas traucēja, kaut nebūt neparalizēja darbu. Uzskati var būt dažādi, bet svarīgi, lai mēs cienītu viens otru. Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur arī esmu un kur strādā visu frakciju pārstāvji, par opozīcijas pārstāvjiem varu teikt tikai labu. Var atšķirties viedokļi un balsojums, taču svarīgi, lai komisijas locekļi darbībā ir vērsti uz konstruktīviem, ne destruktīviem risinājumiem. Strādājot Saeimā, ne tik daudz būtu jādomā, vai esam opozīcijā vai pozīcijā, bet jāatceras, ka esam Latvijas tautas priekšstāvji. Tas sevišķi svarīgi, kad jāizskata nepatīkamas lietas, kā Mandātu un ētikas komisijā visbiežāk gadās. Piemēram, par Artūra Kaimiņa kungu gandrīz vienlaikus saņemtas trīs sūdzības.
Bijusī Saeimas deputāte Anna Seile man atsūtīja informāciju, ka 1931. gadā Saeima izdeva tiesāšanai no Latgales ievēlēto deputātu Jāni Opincānu par lamāšanos un piedauzīgu uzvešanos publiskā vietā, acīmredzot restorānā, un Rīgas apgabaltiesa piesprieda viņam sešu mēnešu cietumsodu. Tātad toreiz attieksme bija vēl daudz stingrāka nekā tagad un bija gadījumi, kad tiesai nevajadzēja izprasīt Saeimai sodīšanas atļauju. Mūslaikos iecietība tīri likumiski ir lielāka, toties daudzkārt pieaugusi sabiedrības anonīmā neiecietība. Piemēram, kad bija runa par Veiko Spolīša sodīšanu par iekļūšanu satiksmes negadījumā, internetā bija ļoti skarbi komentāri: bezmaz vai pie kāķa vilkt. Tiesa, kad internetā tika apspriesta un vērtēta Kaimiņa kunga uzvešanās sabiedriskā vietā, viena daļa komentāru bija ar daudz lielāku iecietības pakāpi.
