Valstiskās audzināšanas apakškomisijas Jaunā gada pirmā sēde paredzēta tieši par novada mācību kā vienu no patriotiskās audzināšanas iespējamiem pamatiem. Ne par visiem novadiem var tuvākā nākotnē sagatavot un izdot grāmatas. Suitu novads ir kompakts un īpašs ar katolicisma un tautas tradīciju veiksmīgu apvienojumu. Līdzīgs kompakts un vienā mācībgrāmatā apcerams Kurzemē varētu būt kuršu ķoniņu novads. Nupat Agrim Dzenim iznāca apjomīgs pētījums par kuršu ķoniņiem, ko var ņemt par pamatu, bet, protams, būtu jāpielāgo skolu vajadzībām. Sava izcila vēsture ir Rucavai, Nīcai, Kurzemē gandrīz katram pagastam. Bet Vidzemē, Zemgalē, Latgalē var atrast citas īpatnības, tradīcijas un vērtības. Iespējams, ka, gaidot Latvijas simtgadi, jāvāc un jāapkopo informācija par katru no šiem novadiem. 26
Vēl svarīgi, lai valstiskā audzināšana un novadu mācība neattiektos tikai uz latviešiem, bet arī uz mazākumtautībām. Piemēram, Latgales novada attīstību ietekmējuši gan ebreji, poļi, krievi, gan lietuvieši un baltkrievi. Nozīmīgs arī viņu kultūras un saimnieciskais pienesums. Katram tēvija mīļa, bet ne abstrakti, ne ar varu, bet ar senču atstātajām zīmēm.
– Valstiskās audzināšanas programma jau izstrādāta un iesniegta valdībā! Kas notiks ar šo projektu? Jūs teicāt, ka novadu mācība būtu fakultatīva, bet valstiskās audzināšanas programmas jēga taču bija: lai visās skolās būtu vienota pieeja šim jautājumam!
– Valstiskās audzināšanas programma tiks apstiprināta valdībā un attieksies uz visām skolām. Taču tā jāievieš, izceļot pozitīvo. Tāpēc apakškomisijā gribam arī apzināt pozitīvo mazākumtautību skolu pieredzi valstiskajā audzināšanā: kā strādā ukraiņi, poļi, lietuvieši, arī krievu skolas. Novadu mācība valstisko audzināšanu papildinātu, taču, tā kā citiem novadiem mācības vēl nav, to vēl nevar iekļaut noteikumos par valstisko audzināšanu.
V. Krustiņš: – Jā, ir jābūt arī novada patriotiem. Bet šajā ziņā ir jābūt vienojošai valsts politikai. Labi, mācīsim par novadiem! Bet kas tad veido valsti?
– Tie paši novadi, to dažādība un lokālais patriotisms tikai stiprinās valsti. Katram novadam būtu par sevi ko teikt. Piemēram, Zemgale! Cik gan Valsts prezidentu, valsts politisku un kultūras darbinieku nav nākuši no Zemgales! Vidzeme svarīga ar hernhūtiešiem, kas kopš 18. gs. pirmās puses mudināja uz izglītību, te saskatāma mūsu tautas pirmā garīgā atmoda jaunlaikos. Hernhūtiešu celtie dievnami ir izcili koka arhitektūras pieminekļi. Latgale, vairākus gadsimtus būdama atšķirta no pārējiem novadiem, izkopa savu rakstu tradīciju, savu literatūru, kas sakņota katoliskajās vērtībās. Arī tā ir gan novada, gan visas Latvijas vērtība.
