I. Kuzmina: – Jūs rosināt iepriekšējā Saeimā izstrādāto valstiskās audzināšanas programmu papildināt ar novadu mācību! Kāpēc? 26
– Esmu bijusi skolās lasīt referātus par to, kā manā ieskatā audzināms patriotisms, kādā veidā par to runāt ar skolēniem. Ir viegli uzlikt uz sienas prezidenta bildi, kā arī nolikt redzamā vietā valsts atribūtus – karogu, ģerboni. Ir patīkami redzēt šos atribūtus gan Latvijā, gan ārpus tās, taču skolēniem ar šiem simboliem nepietiek, ar viņiem par patriotismu jārunā, sākot no tuvākā.
Ka tādā ziņā būtu noderīga novadu mācība, ļāvusi saprast mana ilggadējā pētniecisko ekspedīciju pieredze gan Latvijas novados, gan ārpus Latvijas, kur saglabājušās latviskās tradīcijas, kur saglabāta latviskā piederības sajūta, kaut varbūt no Latvijas cēlušies vien tāli senči.
Kā audzināt patriotismu, lieliski var mācīties no suitiem. Tīri administratīvi suiti gan diemžēl ir sadalīti starp trim novadiem, tomēr viņi izveidojuši un izdevuši Suitu novada mācības materiālu, ko Alsungas skolā 4. – 6. klasēm fakultatīvi māca vienreiz nedēļā. Kas šajā grāmatā un plašāk – novada mācībā iekļauts? Novada ģeogrāfiskais apraksts, klimats, vēsture, novada valoda un literatūra, mūzika, māksla, mājturība, suitu tautastērps, izglītība suitu novadā, dižākie suiti. Par klimatu varētu domāt: ar ko gan tas atšķiras no pārējās Latvijas. Ne pārāk atšķiras, un tomēr starp laikapstākļiem Kurzemē, suitos, un laikapstākļiem Latgalē vai Ziemeļvidzemē ir atšķirības. Man suitu novada grāmatā pietrūkst tikai viena – informācijas par suitu mājām. Suitu novadā ir saglabājusies bagātīga senā koka arhitektūra. Ceru, ka grāmatas atkārtotā izdevumā būs apcerējums arī par suitu ēkām. Šī suitu novadu grāmata ir vērtīgs paraugs citiem.