Foto – Dainis Bušmanis

Jānokāpj no čīkstēšanas takas. Saruna ar Janīnu Kursīti-Pakuli 26

Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule pirms vēlēšanām nonāca Nacionālajā apvienībā. Jaunajā Saeimā profesore un habilitētā filoloģijas zinātņu doktore uzņēmusies vadīt svarīgo Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisiju. Par komisijas mērķiem un nodomiem ar J. Kursīti-Pakuli sarunājas Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Ko val­stiskā audzināšana jūsu izpratnē nozīmē? Vai mūsu modernajā sabiedrībā vispār pieļaujama valstiskā audzināšana? Vai tā nenomāks cilvēka tiesības, viņa brīvību? Par to ir daudz strīdu un viedokļu.

J. Kursīte-Pakule: – Kamēr ir valsts, jābūt arī valstiskai audzināšanai. Vienu brīdi bija tāda sajūta, ka valsts ir tikai tādēļ, lai no tās ko prasītu sev. Bet ko pats dod valstij un kas būtu jādod valstij, par to nerunājam, tas tiek attēlots kā kaut kas novecojis, gandrīz vai aplams.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kad iepriekšējā Saeimā izveidoja Valstiskās audzināšanas apakškomisiju, neslēpšu, man arī bija zināmas bažas, kā tiksim galā. Mēs taču, Krustiņa kungs, labi atceramies, kāda patriotiskā audzināšana bija padomju laikos, ar obligātajām politinformācijām, kurās vieni tēloja, ka klausās, otri, ka runā politiski pareizas lietas, bet visiem tas bija līdz kaklam. Tāpēc vēl joprojām ir zināma alerģija pret val­stisko un patriotisko audzināšanu. Man ļoti patika, ka sākotnēji Valstiskās audzināšanas apakškomisijas vadību uzņēmās jaunās paaudzes spilgts pārstāvis Raivis Dzintars, ka pirms valstiskās audzināšanas programmas izstrādes bija diskusija, ko darīt, lai jaunieši un bērni zinātu, kas ir Latvijas svētumi, kā vēsturi iepazīt emocionāli, caur dzīvesstāstiem. Ir jāapzinās, lai pie kādas tautības piederam, mēs visi dzīvojam vienā valstī, Latvijā. Taču, ja valstī nav pamatu, var sagāzties arī jumts un visa ēka. Ceru, ka drīzumā Saeimā nonāks grozījumi Izglītības likumā ar papildinājumiem, kur noteiktas izglītojamo valstiskās audzināšanas vadlīnijas. Bet Ministru kabineta noteikumos starp valstiskās audzināšanas uzdevumiem būs gan skolu jaunatnes val­stiskās pašapziņas stiprināšana, gan skolu jaunatnes izpratnes veicināšana par Satversmē nostiprinātajām vērtībām un citas it kā pašsaprotamas, bet vienlaikus svarīgas lietas.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.