Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad 1
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad. Kamēr rokas vēl nesalst, smidzina, rušina un balsina.
“Par svarīgāko darbu augļudārzā rudeņos nereti uzskata grābšanu, taču es savu plašo augļudārzu nedz gribu, nedz spēju nogrābt, arī nolasīt kritušos augļus ne,” nepūlēties ar lieku rosību iesaka augļkopis Pēteris Heimanis no Pūres.
Grābj dozēti
Ja dārzu nenogrābj, kritušie augļi un lapas sadalīsies un kļūs par barības vielām augļukokiem. Savairosies sliekas, kas savukārt vēl vairāk uzlabos augsnes struktūru, bagātinās to.
Taču tad, ja bijis daudz kaitēkļu un slimību, lapas labāk izgrābt.
Ja slimās lapas un augļus kompostē, tad kaudzei labi pievienot biokompostētāju, kas procesu paātrina, un pārklāt ar plēvi vai blīvu tentu, lai slimību ierosinātāji un kaitēkļi nevar pavasarī izlidot. Slimības skartās lapas var arī sabāzt lielos melnos plastmasas maisos.
Likvidē patvērumus
Lapas sadalās straujāk, ja tās apsmidzina ar karbamīda (urīnvielas) šķīdumu vai vircu (proporcija 1:10). Līdz ar lapām zudīs ziemošanas vietas sēņu sporām, kaitēkļiem. Jāielāgo, ka pilnībā “sliktos” iznīcināt nevar (un arī nevajag), taču svarīgi ir rudenī parosīties, lai pavasara starta brīdī šī kaitnieku armija būtu pēc iespējas mazskaitlīgāka. Tad pagūs saņemties paši augi un arī “labie” kukaiņi.
Tagad vēlams apkopt koku un krūmu apdobes, kur dārza kaitnieki ērti ierīkojušies uz ziemu. Rok tā, lai netraumētu saknes. Jo lielāks koks, jo drošāk ap to var rakt apdobi. Ap krūmiem, kam saknes tuvu augsnei, pietiks apkasīt ar kaplīti.
Maskē baltus
Tagad labi redzamas tā sauktās mūmijas – kokos karājas sapuvuši āboli, plūmes. Tās vajag nodauzīt un iznīdēt, jo “mūmijas” ir kā starterītis nākamā gada puvēm.
Jau tagad var sakopt un nokaļķot koku stumbrus (atkārtoti balsina decembrī). Sevišķi tas svarīgi kauleņkokiem, kuru miza vairāk cieš no saules apdegumiem ziemā. Tagad ar asu birsti (labāk plastmasas) no kokiem pēc iespējas nokasa ķērpjus. Tajos ziemo slimību ierosinātāji, kaitēkļi, turklāt ķērpji nevajadzīgi uztur koka vainagā paaugstinātu mitrumu, kas savukārt veicina puvju attīstību. Gludu stumbru arī kaļķot vieglāk.
Balsināšanai izdevīgi iegādāties prāvāku maisu ar dārza kaļķi, nevis mazos iepakojumus.
To var iemaisīt tikai ūdenī, neko nepievienojot. Kokiem pat ir kaitīgi, ja krāso ar sedzošu ūdens emulsiju. Vainagu veidošanu kokiem atliek uz ziemas beigām.
Miglo profilaktiski
Kad solīs sala iestāšanos, pēdējās sausajās dienās ar plusiem var nomiglot dārzu ar Bordo šķīdumu (pret puvēm, kraupi). Dārzam derēs arī apputināšana (ne apbēršana!) ar pelniem. Vēlams pat izveidot maršrutu, kādā secībā pelnus kaisīt, lai kādu krūmu neizlaistu vai kādam netiktu vairākkārt. Lai pelnu labums tiktu arī koku vainagos, tos var iebērt zeķē vai ažūrā maisiņā, piesiet kārtī un kratīt pie koka vainaga.
Ne Bordo, ne pelni nedrīkst tikt skābummīļiem (krūmmellenēm, rododendriem, hortenzijām, skujeņiem).
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
