«Jāņkalniņiem» pievilina zibeni 0
Pāvilostas novada Vērgales pagasta “Jāņkalnu” mājas, kas atrodas piekalnītē uz senjūras kāpām Liepājas–Ventspils šosejas malā, uzcēla 1940. gadā. Līdz pat 2011. gadam mājai zibens nebija iespēris ne reizes, nebija notikušas arī nekādas citu veidu ar negaisu saistītas lietas.
Brīnumi sākušies 2011. gada vasarā un turpinājušies šogad – pēc 2010./2011. gada ziemas elektrolīnijas rekonstrukcijas. “Jāņkalnu” saimniece pensionāre Valda Kinstlere apgalvo, ka katru reizi, kad mājai pāri gājis negaiss, mājās notikusi elektriskā izlāde, pavisam četras reizes.
Četri spērieni divos gados
“Kā tuvumā kaut kur iesper, tā man elektrības drošinātāji, kas atrodas istabā, uguņodami aizlido pa gaisu ar visām vītnēm, bet no drošinātāju kastes, kas ir pie griestiem, līdz pat grīdai nostiepjas ugunīgs stabs kā tāda sveces liesma, kas ātri nodziest. Pēdējā reize šovasar bija visbriesmīgākā: bija skaļš spēriens, drošinātāji pārlidoja pāri visai istabai, sadega drošinātāju kaste un bija liels gaismas stabs. Nekas gan neaizdegās, bet bailes man tagad ir lielas,” stāsta V. Kinstlere. “Jau pēc pirmās reizes sazvanīju “Latvenergo”, taču mani nomierināja. Pēc otrās reizes tiku līdz kaut kādam priekšniekam Andrejam, kurš bija ļoti nikns, ka esmu dabūjusi viņa numuru, un solīja atlaist cilvēku, kurš to man iedeva. Šis Andrejs man ieteica likt zibensnovedēju vai arī algot kādu vietējo elektriķi, kas man skrūvētu atpakaļ drošinātājus, tas neesot “Latvenergo” pienākums. Tik lielas naudas, lai liktu zibensnovedēju, man nav. Domāju, ka “Latvenergo” vajadzētu uzņemties atbildību par radušos situāciju.”
Kas tad tika rekonstruēts, V. Kinstlerei to neviens nav paskaidrojis. Bet dabā izskatās, ka gaisa vadu elektrolīnija ir saīsināta un “Jāņkalni” ir palikuši līnijas pēdējā māja, kurā tad acīmredzot notiek negaisa izlāde.
Uz citām tālākām mājām – “Zaķīšiem”, “Smilgām”, “Beltām” – iet gaisa kabeļi un tur nekādas elektrības izlādes negaisa laikā nenotiekot.
Bīstamību atzīst, vainu – ne
Izskatās, ka “Latvenergo” rekonstrukcijas darbi beigušies ar zibensdraudiem “Jāņkalniem”. Tomēr, kā paskaidroja “Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis, uzņēmuma meitas sabiedrības AS “Sadales tīkls” speciālisti viņam teikuši, ka zibens izraisītās parādības nekādā gadījumā nav saistītas ar uzņēmuma veiktajiem rekonstrukcijas darbiem. Lai nodrošinātu klientus ar nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi Pāvilostas novadā, uzņēmums “Sadales tīkls” ir plānveidīgi realizējis vairākas investīciju programmas, izbūvējot jaunu transformatora punktu 2010. gadā, veicot balstu maiņu 2011. gadā un veicot elektrolīniju trašu attīrīšanu no bīstamiem kokiem un zariem šā gada vasarā. Minētie darbi ir ievērojami samazinājuši bojājumu skaitu un uzlabojuši elektroenerģijas piegādes kvalitāti elektroenerģijas lietotājiem Pāvilostas novadā, teic A. Siksnis.
Tāpat “Sadales tīkla” speciālisti uzskatot, ka “Jāņkalnos” novērotā parādība nav saistīta ar sadales tīklu, ka elektrolīniju izvietojums nevarot ietekmēt negaisa izlādes un ka mājas izvietojums elektrolīnijas galā nav un nevar būt par iemeslu negaisa izlādei.
Lai aizsargātu elektrolīniju elementus un elektroiekārtas no atmosfēras pārspriegumiem, “Sadales tīkls” ir veicis visu gaisvadu elektrolīniju aizsardzību ar pārsprieguma novadītājiem pie transformatoru punktiem. Zibens spēriena gadījumā tas neaiziet pa vadiem, bet tiek novadīts zemējuma metāliskā kontūrā.
Tomēr, ņemot vērā bīstamo situāciju, kādā ir nonākusi kliente no Vērgales pagasta “Jāņkalnu” mājām, “Sadales tīkls” veikšot elektroenerģijas skaitītāja pārvietošanu no telpām uz uzņēmumam viegli pieejamu vietu ārpusē, tādējādi ierobežojot pārsprieguma iekļūšanu mājā. Skaitītāja pārvietošana notiek ar pazemes kabeļu palīdzību, kas līdz minimumam samazinās pārsprieguma bīstamību un garantēs klientei drošību.
Savukārt “Sadales tīkla” Liepājas nodaļas meistars Andrejs Mihailovs atvainojas klientei par netaktisko atbildi.
Sper līnijā, nevis mājā
“Pēc pensionāres stāstītā ir pilnīgi skaidrs, ka zibens regulāri sper elektrolīnijā un zibens izlāde notiek tur, kur tai visvieglāk,” aprakstīto situāciju vērtē “Tandem Elektro” darbinieks Valters Stāde, kurš jau daudzus gadus nodarbojas ar zibensnovedēju uzstādīšanu un pastiprināti interesējies par negaisa izlādi.
“Parasti pie katra trešā ceturtā elektrības staba tiek uzstādīti speciāli izlādņi, kas ar metāla stieples un ieraktu metāla konstrukciju palīdzību lādiņu novada zemē. Var pieņemt, ka rekonstrukcijas gaitā šie izlādņi noņemti vai sabojāti, vai arī sabojājušies, nepareizi uzstādīta pārsprieguma aizsardzība transformatoros,” spriež V. Spāde. “Zibens iesper, lādiņam kaut kur jātiek zemē, un tas par vispiemērotāko vietu atzinis “Jāņkalnus”.” Viņaprāt, zibensnovedēja uzstādīšana šādos gadījumos neko nepalīdzētu, jo ne jau mājā sper. Vienīgā izeja ir uzstādīt mājai pārsprieguma aizsardzību, kas maksātu līdz 350 latiem. Tagad “Jāņkalnu” saimniecei uz problēmas risinājumu tomēr ļauj cerēt “Sadales tīklu” solītā elektrības skaitītāja pārvietošana ārpus mājas.
