Jānīši puķu dobē + skaista ziedu izlase 0
Pirms piecdesmit gadiem jānīši bija visai iecienīti arī Latvijas dārzos. Tagad ziemcietes ar šai gadskārtai un latviskajam garam tik atbilstīgu vārdu atrodamas reti kurā puķu dobē. Varbūt ir vērts tās atkal celt godā?
Savvaļā jānīši (Erigeron) sastopami gandrīz visās pasaules daļās, izņemot Āfriku. Aug sausos, kalnainos, ar ganību zāli klātos apvidos, klinšu spraugās, egļu mežos, Alpu pļavās. Jānīši ir gan viengadīgi, gan divgadīgi, gan daudzgadīgi asteru dzimtas lakstaugi, ģintī ir aptuveni 390 sugu. Ziemeļamerikā tautas dotais nosaukums ir blusene – esot novērots, ka izkaltēti augi atbaida blusas.
Latvijā augošais Kanādas jānītis (Erigeron canadensis) ir viengadīgs, ievazāts Ziemeļamerikas augs, kas izplatījies arī citos kontinentos. Tas vienlīdz labi aug ceļmalās, dzelzceļa malās, atmatās un pamanījies iemaldīties arī mūsu dārzos. Katrai sēklai ir kausmatiņi, kas palīdz pārvietoties. Vējš sēklām ir labākais sabiedrotais.
Daudzas jānīša sugas izmanto dekoratīvajā dārzkopībā. Ziedi ir līdzīgi mums tik labi pazīstamajām miķelītēm (ziemasterēm), margrietiņām vai mārpuķītēm, taču jānītim mēlziedi ir ļoti šauri, sakārtoti vairākās rindās, to krāsa atbilstīgi sugai var būt balta, purpura, oranža, sārta un dzeltena. Lapas zaļas, lancetiskas vai ovāli lāpstveida. Atkarībā no sugas jānīši sāk ziedēt jūnija beigās un turpina līdz pat rudens sākumam.
Dārzos visbiežāk sastop krāšņo jānīti (Erigeron speciosus). Tas ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, līdz 60 cm augsts, ilgi ziedošs augs, piemērots akmeņdārziem, dobju malām. Violetie vai lavandzilie ziedi pa vairākiem sakopoti stublāja augšdaļas sazarojuma galos. Augs nav īpaši izvēlīgs. Arī janvāra kailsalu šogad pārcieta veiksmīgi un sāk ziedēt agrāk nekā parasti. Atšķirībā no dekoratīvajām hibrīdajām šķirnēm krāšņā jānīša pamatsuga labi jūtas jebkurā kārtīgi drenētā, mēreni mitrā, neitrālā vai viegli sārmainā augsnē, saulainā vai viegli noēnotā vietā, kur pavasaros un rudeņos nekrājas lieks ūdens. Mēslo ar komplekso minerālmēslojumu, ik pa laikam pavasarī augsnē iestrādā krītu vai dolomītmiltus.
Kāpēc tad noplakusi interese par šo pieticīgo augu? Izskaidrojams pavisam vienkāršs: ik pēc diviem trim gadiem nepieciešams dalīt cerus, turklāt augam ir nenoturīgi ziedkāti un tendence izgāzties, tāpēc katru gadu apkārt jāliek sētiņa.
Sugas pavairo ar sēklām vai ceru dalīšanu pavasarī, bet sekmīgi to var darīt arī vasaras beigās. Šķirnes pavairo, tikai dalot ceru.
Krāšņais jānītis ir nozīmīgākā suga bagātīgi ziedošu šķirņu izveidē. Krustojot to ar citām sugām, iegūts ap 50 šķirņu, kas apvienotas hibrīdo jānīšu (Erigeron x hybridus) grupā. Selekcijas aizsākumi saistās ar Vāciju, kur pagājušā gadsimta vidū izveidotas vairākas skaistas šķirnes, piemēram, ‘Violetta’ (1949), ‘Rosa Triumph’ (1953). Ap to pašu laiku jaunu šķirņu izveidei pievērsās arī Lielbritānijā, taču tur rezultāti bija neapmierinoši – augi slikti ziemoja, un atšķirības starp šķirnēm bija pavisam niecīgas.
Nozīmīgākā un populārākā šajā grupā ir šķirne ‘Dunkelste Aller’, kas 1951. gadā radīta vācu selekcijas un sēklaudzēšanas firmā “Benary”. Tas ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, 60–80 cm augsts, bagātīgi ziedošs augs, kam ziedi ir aptuveni 4 cm diametrā, mēlziedi ir tumši violetzili, stobrziedi – koši dzelteni. Lapas zaļas, daļēji pārziemo. Ar vēl tumšāku ziedu krāsu izceļas 1970. gadā izveidotā šķirne ‘Schwarzes Meer’, bet 1971. gadā dārzkopjus iepriecināja spilgti rozā ‘Rotes Meer’. Savukārt 1954. gadā radītajai ‘Adria’ salīdzinājumā ar ‘Dunkelste Aller’ ziedkāti ir nedaudz stingrāki, arī cers ir stāvāks un noturīgāks. Visas minētās šķirnes zied jūnijā, jūlijā.
Lai izceltu izteiksmīgos, tumšos ziedus, blakus stāda augus ar sudrabaini pelēkām lapām vai koši dzelteniem ziediem. Lai izceltu ziedu krāsas pievilcību, labs fons ir vienlaikus ar ziemcietēm ziedoši košumkrūmi. Savukārt gaišo ziedu jānīši labi sader ar čīkstenēm, kam ir tumšas lapas.
Regulāri nogriežot vecos ziedus, jānīši uzzied atkārtoti. Vienu gadu tā notika arī Nacionālajā botāniskajā dārzā. Tiesa, otrreiz ziedēja pavēlu, līdz ar salnām, rudens bija mitrs un krietni pabojāja ziedus, bet, ielikti vāzē, visi pumpuri centās izplaukt. Tomēr ne jau ziedēšana rudenī ir galvenais. Jānīšiem ziedēšanas kulminācija ir jūlijā, un tas ir baudījums gan sirdij, gan acīm.
Visu hibrīdo jānīšu šķirņu ziedi ir piemēroti griešanai, un tos var likt vāzē, izmantot puķu pušķos, pirms tam labi padzirdinot ar ūdeni.
