Nosaukta summa, cik “Rail Baltica” izmaksās katram Latvijas iedzīvotājam, eksperts analizē atbildīgos: “Nepatikšanas ir dārgas!” 0
Ir tapis un publiski pieejams Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” gala ziņojums. Apjomīgs dokuments, par kā saturu un tajā izmantotajiem apgalvojumiem atbildīgi tā autori.
Šajā rakstā uzmanību pievērsīšu Rail Baltica projekta pārvaldībai (skatīt ziņojuma 2. nodaļu). Ziņojumā ir sacīts, ka projekta būvniecību nevar atcelt tāpēc, ka nepietiek naudas. Pati projekta iesaldēšana izmaksātu ļoti dārgi, jo tad Latvijai būtu jāatmaksā Eiropas Savienībai 1,3 miljardi eiro.
Mūsu maciņiem ir izvēle
Uz šo brīdi viena maza daļa amatpersonu ir atļāvušās ielūkoties katra Latvijas iedzīvotāja maciņā. Proti, ja var ticēt, ka Latvijā dzīvo 1,882 miljons iedzīvotāju, tad iespējams aprēķināt, ka katram iedzīvotājam (arī bērniem) jāiemaksā valsts budžetā nepilni 700 eiro un principā šo ballīti var arī izbeigt. Cita lieta, cik liels iedzīvotāju skaits varētu tā vienkārši samaksāt 700 eiro (lasi, ģimenē, kurā ir divi bērni, no viena vecāka tas būtu 1400 eiro)? Taču ar patēriņa kredīta palīdzību viss varētu izdoties…
Lai būtu ar ko salīdzināt – ziņojumā secināts, ka Rail Baltica projektu realizējot (vai kādam ir līdz galam skaidra atbilde – kā un kad?) Latvijā tas izmaksās 5000 eiro uz iedzīvotāju (skatīt ziņojuma 54. lpp.), kas ir ievērojami dārgāk nekā 700 eiro. Un te ir skaidrs, ka ar patēriņa kredītu īsti cauri var arī netikt.
Taču, šķiet, vismaz vienā dokumentā ir skaidri pateikts, cik katram Latvijas iedzīvotājam Rail Baltica izmaksā un tikai likumsakarīgi, ka Latvijas iedzīvotāji būtu pelnījuši, ka šādu projektu vada pieredzējuši profesionāļi. Kas ir tie profesionāļi un kur mums par viņiem iegūt informāciju?
Ziņojums vēsta, ka Izmeklēšanas komisija 2024. gada 7. novembrī konstatējusi, ka Satiksmes ministrijai bija jāuzņemas projekta vadība. Skaidrs, ka Satiksmes ministrija nav fiziska persona un vismaz ministri tur mainās visai bieži, taču ir skaidrs, ka tieši šajā ministrijā meklējamas atbildes jautājumam, cik tad katram no mums maksās Rail Baltica – 700 eiro šodien un par to saņemsim virkni neuzbūvētu būvju, vai apmēram 5000 eiro un kaut kad tas ātrvilciens būs.
Kolektīvā (bez)atbildība
Ziņojumā minēts, ka viss sācies tālajā 2011. gada nogalē, kad Baltijas valstu premjerministri savā kopīgajā deklarācijā, kas tika parakstīta Tallinā, vienojās izveidot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmumu AS «RB Rail». Tas tika darīts ar mērķi, lai veicinātu sekmīgu Rail Baltica projekta tālāku virzību un veiksmīgi apgūtu CEF garantētajās aploksnēs pieejamo finansējumu.
Valsts kontrole šajos gados ir paveikusi apjomīgu darbu un konstatējusi, ka Rail Baltica projektam Latvijā šobrīd trūkst galvenā atbildīgā par projektu un nav skaidra projekta organizācija valstī un komunikācija starp visiem iesaistītajiem (parlaments – valdība – Satiksmes ministrija – Finanšu ministrija – AS «RB Rail» – SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» – citi iesaistītie).
Tā kā ziņojumā tomēr konstatēts, ka tieši Satiksmes ministrijai bija jāuzņemas projekta vadība, tad visprātīgāk būtu, ka visas pārējās ministrijas, valdība kopumā un parlaments pilda zināmu atbalsta funkciju, nevis to, ko vismaz valdība dara šobrīd – atkal skata un apstiprina piedāvāto Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā. Vispirms sāka darbu pie šī 2011. gadā, bet tagad atkal kaut ko skata un kaut ko ievieš. Kāpēc vispār ieviest otru reizi to, ko jau kādu krietnu laiku atpakaļ nolēmuši ieviest?
Vēlos vērst uzmanību, ka ziņojumā minētajā blokshēmā, kas sākās ar parlamentu un beidzās ar citiem iesaistītajiem, nav uzskaitīts, kas ir tie citi iesaistītie? Patiesībā tie ir konsultanti visās projekta ieviešanas stadijās, inženieri, būvnieki, uzraugi, utt. Pieļauju, ka Saeimas komisijas uzdevums nebija iet tik dziļās detaļās, taču ir svarīgi, ka mēs zinām, par kādiem “citiem iesaistītajiem” ir runa.
Taču jāpiekrīt, ka tieši valsts pārvalde un tās veidotie uzņēmumi – RB Rail un Eiropas Dzelzceļa līnijas – ir būtiskas uzmanības vērti.
Tātad, ja varam secināt, ka Satiksmes ministrija ir atbildīga par projekta ieviešanu, tad kāpēc šobrīd mums jāveido (un laikam jāapmaksā) Saeimā kaut kāda Rail Baltica ieviešanas uzraudzības komisija, par ko tiek rakstīts presē? Komisija sastāvēs no politiķiem, turklāt, nav izslēgts, ka vairākus Saeimas sasaukumus, kas nozīmē, ka tās sastāvs mainīsies un sadursies dažādas politiskās (ne iedzīvotāju) intereses?
Satiksmes ministrija ir atbildīga un punkts. Tam būtu jābūt visu procesu vērtēšanas sākuma punktam.
Ko darīt?
Valsts kontroles ieskatā projekta īstenošanas organizatoriskais modelis jāpārskata un jāuzlabo, tostarp arī lai mazinātu atbildības sadrumstalotību starp iesaistītajiem un nodrošinātu ilgtspējīgu projekta organizāciju un komunikāciju.
Ja reiz Rail Baltica sakarā bija nepieciešams dibināt veselu komisiju Saeimā, tad acīmredzami, ka valsts pārvalde kopumā netiek ar šī projekta ieviešanu galā. Pat, ja ziņojumā tiek pārmests, ka tiek kavēta būvprojektu izstrāde, vai kāda amatpersona Satiksmes ministrijā, RB Rail vai uzņēmumā Eiropas Dzelzceļa līnijas var pastāstīt, cik lielu naudu par savlaicīgi nepaveiktu darbu valstij samaksājuši projektēšanas biroji līgumsodos, līguma summu samazinājumos, vai vienkāršāk – cik bieži minētās struktūras vērsušās pie apdrošinātājiem un bankām, lai saņemtu naudu apdrošināto risku ietvaros?
Jebšu to nevar darīt, jo arī ziņojumā stāv rakstīts, ka sākotnējais projekta ieviešanas termiņš un tā īstenošanai nepieciešamais finansējums tika noteikts bez pietiekama inženiertehniskā pamatojuma? Ja tā, vai šis nav kārtējais pierādījums tam, ka Satiksmes ministrija un tās paspārnē dibinātie uzņēmumi vienkārši netiek ar savu darbu galā?
Atbildi uz jautājumu, ko darīt, sniedz Valsts pārvaldes iekārtas likums. Starp citu, ziņojumā tas nepārprotami pasacīts.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šī likuma 41. panta pirmās daļas otrajā teikumā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, bet šī paša panta otrajā daļā ir minēts, ko nevar deleģēt.
Ko var secināt no minētā?
Secinājums ir pavisam vienkāršs. Ir absolūti neskaidrs, kāpēc nodokļu maksātājiem jāvēro veselu divu uzņēmumu darbība, kas tiek veikta bez jebkāda atbildības seguma par pieņemtajiem lēmumiem.
Ja kāds iebilst, ka visi par visu atbild, tad lai RB Rail un Eiropas Dzelzceļa līnijas publiski parāda, kur, kad un kādus riskus tā apdrošinājusi? Proti, lai pierāda, ka ne par vienu kļūdu Latvijas iedzīvotāji nebūs spiesti maksāt no savas kabatas.
Nāksies atkārtoties, taču ir absolūti skaidrs, ka būtiskāko uzdevumu daļu, ko pilda RB Rail un Eiropas Dzelzceļa līnijas varēja un joprojām var uzticēt privātajiem uzņēmumiem. Un katru funkciju var apdrošināt, tādā veidā panākot, ka par katru kļūdu uzņēmumi vismaz teorētiski samaksās.
Ir arī mīnuss šādam priekšlikumam. Samazināsies superlabi apmaksātas darba vietas un esmu drošs, ka liela daļa no tā saucamās augstākās vadības diez vai attiecīgos privātajos uzņēmumos saņemtu darba piedāvājumus. Sanāk, ka Satiksmes ministrijai būtu mazāk darba (valsts pārvaldes iekārtas likums saka, ko privātajiem uzņēmumiem nedrīkst deleģēt), valstī kopumā būtu mierīgāk, nebūtu jādibina komisija aiz komisijas, bet būvnieki un inženieri beidzot varētu būvēt. Protams, ir lieliski saņemt naudu par dīkstāvēm, bet esmu drošs, ka daudz patīkamāk jebkuram būvniekam ir uzbūvēt un saņemt naudu par darbu.
Kur esam šodien?
Uz šo jautājumu var atbildēt pavisam konkrēti. Stipri saprotamu amatpersonu un valsts uzņēmumu kolektīvās (bez)darbības rezultātā Rail Baltica projektā mēs visi esam nonākuši kolektīvās nepatikšanās. Tās var izmērīt naudas izteiksmē. Nepatikšanas ir dārgas!
Joks ir tajā, ka mēs nedzīvojam Šveicē, vai kādā citā turīgā Eiropas valstī un 5000 vai 700 eiro absolūti lielākajam vairumam mūsu valsts iedzīvotāju lieki maciņā nemētājas.
* jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības nozarē.
