Jānis Uzulēns: Gudrona dīķu sanācijas projekts noslēdzies, tomēr joprojām aktuāls ir “Skonto Būve” un VVD strīds 1
Autors: Jānis Uzulēns, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis
Ik reizi, kad saskaramies ar apzinātu nepieciešamību paveikt kādu darbu, tiek definēti mērķi ieceres sasniegšanai. Būvniecības nozarē ir svarīgi precīzi veikt priekšizpēti attiecībā uz plānoto.
Tas nozīmē, ka ir jānosaka galvenās prasības ieceres realizēšanai un jāveic būtiska priekšizpēte. Attiecībā uz dažādiem objektiem tās mēdz būt dažādas, taču nav pamata apšaubīt, ka jāizpēta reglamentējošās, tehniskās, finanšu un citas iespējas, kas atbilst pasūtītāja mērķiem, prasībām, plāniem un arī ierobežojumiem.
Un nedrīkst aizmirst galvenos riskus, kas katrai iecerei var būt dažādi. Ir skaidrs, ka katrs risks var prasīt papildu naudu, kas ir jo sevišķi bīstami, ja iecere tiek realizēta ne par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā runa ir par bēdīgi slavenajiem gudrona dīķiem jeb Latvijas, iespējams, piesārņotāko vietu.
Nekad nav slēpts un tas ir saprotams, ka gudrona dīķu attīrīšanai paredzēto darbu apjomu nevar noteikt pavisam precīzi. To apstiprinās jebkurš sevi cienošs eksperts.
To nav slēpis arī VVD, norādot, ka darbu apjomi ir indikatīvi, t. i., ir zināma galvenā parametru kopa tālākajai darbu plānu un programmu veidošanai.
Svarīgi, ka darbu apjoma galvenajam dokumentam būtu jābūt VVD kvalitatīvi veiktajai izpētei, lai VVD spētu prognozēt plānotās izmaksas, darba laiku utt. un indikāciju izmaiņas nebūtu būtiskas.
Tā vietā VVD, visticamāk, apzinoties, ka tā rīcībā nemaz nav kvalitatīvas, drošas izpētes dokumentācijas, atbildību ar noslēgto būvniecības līgumu centās uzvelt būvniekam “Skonto būve”.
Turklāt tas tika darīts visai īpatnēji, jo ar būvnieku tika noslēgts būvniecības līgums, kas ietver būvniecības metodes “projektē un būvē” nosacījumus un riskus. Ar šādu rīcību VVD centās uzvelt uzņēmumam “Skonto būve” atbildību par savu neizdarību, to prasmīgi slēpjot aiz vārda „indikatīvs”.
Nav šaubu, ka teorētiski galvenais labums no noslēgtā līguma (FIDIC Dzeltenā grāmata) ir skaidra un līdzsvarota pieeja visiem līguma dalībniekiem un sabalansēta risku pārvaldība.
Turklāt publiskajos iepirkumos FIDIC ļauj taupīt izmaksas, jo veicina saprātīgu un pārdomātu administratīvā resursa ekonomēšanu. Taču tas nenozīmē, ka aiz izpratnes par vardu “indikatīvs” var slēpt visu pēc sirds patikas.
Analoģijās runājot, ja man kāds sola par noteiktu darbu indikatīvi 1000 EUR, tad es paļaujos, ka varbūt saņemšu 950 EUR vai arī 1100 EUR, bet nevis 500 EUR.
Proti, ir normāli, ja būvniekam ar projektēšanas un būvēšanas līgumu tiek uzlikts samērīgs risks. Par saprātīgu kļūdu uzskatāmi 3–5% no indikatīvā apjoma, taču ne vairāk.
Svarīgi saprast, kas uzskatāma par saprātīgu kļūdu, par kuru tiešām saskaņā ar līgumu būtu jāuzņemas atbildība būvniekam? Minētais bija par pamatu strīdam starp “Skonto būvi” un VVD, kas rezultējās ar līguma pārtraukšanu 2015. gadā, tam sekojošu tiesvedību un valsts līdzekļu ieguldīšanu atkārtotā izpētē, par kuru minēts iepriekš.
Turklāt zināms, ka par paveiktā darba apjomu VVD nav cēlis pretenzijas pret “Skonto būvi”, par to kā sekmīgi padarītu darbu ir paziņots naudas devējam – Eiropas Komisijai.
Kādam mērķim nepieciešama atkārtota izpēte?
Uz līguma ar “Skonto būvi” pārtraukšanas brīdi sanācijas darbi bija veikti daļēji, tāpēc, lai darbus pabeigtu un sasniegtu projekta mērķus, VVD organizēja vēl vienu iepirkuma procedūru, lai izvēlētos izpildītāju sanācijas darbu un visu ar to saistīto darbu pabeigšanai.
Un te vietā atcerēties minēto 2015. gadā atkārtoti veikto inženiertehnisko izpēti gudronu dīķos. 2015. gadā VVD izdeva gandrīz 800 tūkstošus eiro, lai veiktu gudrona dīķu sanācijas darbu pētniecību un izstrādātu priekšlikumus.
Ja jau sākotnējā izpēte bija pietiekama, kāpēc tika veikta dārga, atkārtota papildu izpēte? Manā ieskatā, ar šo papildu izpēti VVD atklāti atzīst savu sākotnējo kļūdu, kas apliecina sekojošo – sākotnējās analīzes un mērījumi, kas bija par pamatu iepirkumam 2009. gadā, bija nepilnīgi un sākotnējais iepirkums, kurā uzvarēja „Skonto būve”, kļūdains tiešas VVD atbildības pēc.
2014. gadā Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības neatkarīgie eksperti JASPERS atzina, ka sākotnējās analīzes bija nepilnīgas un VVD norādītās gudrona īpašības un apjomi – neprecīzi.
Vai ar to nepietiek, lai vēl līdz pat 2021. gadam strīds ar “Skonto būvi” būtu atrisināts?
Īpatnības
2015. gada VVD pasūtītās izpētes dokumentācija bija par pamatu jaunam līgumam, kas rezultējās ar līguma noslēgšanu ar citu būvnieku 2018. gadā. Tieši šis līgums beidzot ļauj izdarīt virkni secinājumu, no kuriem galvenais – cik tad īsti maksāja gudronu dīķu attīrīšana un kāpēc 2009. gadā VVD bija pavisam cita nostāja?
Viens no lielākajiem jautājumiem gudronu dīķu lietā ir saistīts ar jautājumu – kas ir projekta otrā kārta? 2009. gada iepirkumā nekas netika minēts par pirmo un otro kārtu, jo ir skaidrs, ka otrā kārta var būt loģisks pirmās kārtas turpinājums.
Piemēram, pirmajā kārtā izbūvē pamatus, bet otrajā kārtā uz pamatiem būvē ēku. Bet kas ir otrā kārta gudronu dīķu lietā? Manā ieskatā, tas ir mēģinājums VVD dārgi izmaksājušo kļūdu ietērpt skaistā nosaukumā – “otrā kārta”.
Otra īpatnība ir projekta kopējās izmaksas. Ir publiski sniegta informācija , ka kopējās darbu izmaksas sasniedz jau 58 miljonus eiro, no kuriem 85% ir Eiropas fondu finansējums. Tas pats avots ziņo, ka jau minētās otrās kārtas finansējums ir nepilni 30 miljoni eiro.
Ņemsim talkā elementāru matemātiku. Tā sauktās otrās kārtas finansējums ir nepilni 30 miljoni eiro, bet kopējās darbu izmaksas sasniedz jau 58 miljonus eiro.
Turklāt 85% no kopējā finansējuma ir Eiropas fondu finansējums, kas nozīmē, ka iepirkuma dokumentācija, termiņi un izmaksas ir stingri ierobežotas un saistītas ar ES finansējuma sniedzēju noteikumiem. Tātad kļūdām te nepavisam nav vietas.
Nav vietas arī interpretācijai par tēmu – indikatīvas izmaksas.
Bet ir vieta diviem citiem apgalvojumiem: VVD līdz šai dienai nav spējis atzīt vēl līdz 2009. gadam pieļauto kļūdu izpētē, tās metodēs un apjomos, kas rada otru būtisku risku – vai Latvija var zaudēt Eiropas fondu līdzekļus, kas saņemti šī projekta realizācijai?
Papildus jāmin, ka „Skonto būve” no VVD pieprasa 14,7 miljonus eiro saistībā ar nepamatotu līguma pārtraukšanu, parādu, līgumsodu un zaudējumiem, turklāt, ja izrādās taisnība, ka valstij pastāv iespēja zaudēt arī ES līdzfinansējumu, papildu slogs tiks radīts Latvijas valsts budžetam, t. i., visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Nevaru paredzēt tiesvedības gaitu, taču acīmredzami fakti liecina, ka vismaz VVD amatpersonām ir grūtības atzīt savas kļūdas! Kļūdas maksā naudu! Vietā jautājums – cik reižu vēl šīs pašas amatpersonas kļūdījušās līdzīgi? Cik un cik ilgi Latvijas sabiedrība maksās par šīm tā sauktās “otrās kārtas” kļūdām?
