Jānis Šipkēvics pārvarējis vienas no savām lielākajām bailēm un 64 gadu vecumā apguvis jaunu prasmi 32
Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics pārvarējis bailes no augstuma un kalnu slēpošanas. Viņš 64 gadu vecumā Austrijas Alpos veiksmīgi iekarojis iesācēju trasi, no kuras lejā laidušies leģendārie “Bītli, šonedēļ ziņo laikraksts “Privātā Dzīve”.
Jānis Šipkēvics seniors un slēpošana līdz šim esot bijušas nesavienojamas lietas. Viņš nekad neesot uzdrošinājies nobraukt no kalna, jo bijis bail. Draugi neskaitāmas reizes mēģinājuši pierunāt, taču viņš allaž atteicies.
“Ne jau tikai iespējamās traumas mani uztrauca. Man ir bail arī no augstuma. Vienreiz esmu mēģinājis braukt ar pacēlāju, un tas uz mani iedarbojās paralizējoši,” atceras viņš.
“Tā es laimīgi dzīvoju līdz reizei, kad dēls Olivers, pošoties ar mammu uz Žagarkalnu, man teica: “Kas ir, vecīt? Laižam!” Gluži kā populārā latviešu filmā: “Esi tu čalis vai neesi?” Sapratu – vai nu tagad vai nekad,” atceras jaunais slēpotājs.
Pavisam nesen slēpošanas prasmes iegājušas jaunā līmenī, jo kopā ar ģimeni viņš devies uz kādu Austrijas slēpošanas kūrortu, kas bijis īpaši zīmīgs notikums.
“Tieši tur leģendārā grupa “The Beatles” slēpoja un nofilmēja daļu filmas “Help!” 1965. gadā. Es šo filmu noskatījos un nodomāju – ja Bītli, kuri nebūt nav baigi sportiskie čaļi, varēja, tad arī es to spēšu,” žurnālam stāsta Šipkēvics.
Sākums esot bijis kā jau visiem iesācējiem – kritieni un neveiksmes, maz pamazām iepazīta trase. Vēlāk jau izdevies to arī izbaudīt un par kļuvis skaidrs, kāpēc daži slēpotāji uz kalna spēj noķert adrenalīna sajūtu.
Jānis Šipkēvics šī gada jandārī nosvinēja savu 64 gadu dzimšanas dienu un pats uzskata, ka šis mūsdienās vairs nav nekāds lielais vecums un dzīve tikai sākoties.
“Kad biju mazs un klausījos dziesmu “When I’m Sixty-Four”, man šķita – tas uz mani vispār neattiecas. Likās – līdz šim vecumam vēl ir vesels ledus laikmets. Tagad, pateicoties tempam, kādā attīstās tehnoloģijas un dzīve kopumā, katrs esam dabūjuši klāt vismaz 20 gadus, un savos sešdesmit ar astīti neesam norakstīti pensionāri, dzīvei lieki seniori. Tieši otrādi! Mēs vēl varam apgūt kaut ko jaunu,” uzsver Jānis.
