Jānis Rokpelnis: “Cilvēks grib domāt, ka visas problēmas iespējams atrisināt” 2
Saruna ar Literatūras gada balvas mūža balvas ieguvēju Jāni Rokpelni notiek tieši Briseles teroraktu dienā, tādēļ pēdējā laikā aktuālie bēgļu un terorisma jautājumi iepinas arī mūsu sarunā.
Jānis Rokpelnis ir atzinis, ka bēgļi savā ziņā būtu lojālāki Latvijai nekā daudzi krievvalodīgie, kuri šeit dzīvojuši gadu desmitiem, jo viņiem varētu prasīt ievērot striktus noteikumus: iemācīties latviešu valodu, ievērot likumus un vietējos paradumus.
Tomēr, pēc dzejnieka domām, ir neatrisināmas situācijas, ar kurām var tikai sadzīvot: “Mums jāsaglabā sava identitāte, tas ir ļoti nozīmīgi, bet nevajag arī nevienu apvainot: neviens nav vainīgs, ka viņš piedzimis par krievu, un tie, kas te PSRS laikā sabrauca – tā bija valsts politika, viņus šurp sūtīja. skaidrs, ka netrūka labākas dzīves meklētāju, PSRS Anglijas, tā teikt. Bet rezultāts, protams, ir bēdīgs. Cilvēki neapzināti uzskata, ka visas problēmas ar laiku var atrisināt, bet ir neatrisināmas problēmas, un ar tām jāsadzīvo. Nav paraugu, kurā valstī tautību pretrunas būtu atrisinātas. Beļģijā? Absolūts sabrukums. Spānijā katalāņi – visur taču ir noslāņošanās pēc etniskā vai reliģiskā principa. Ja būtu masveida integrācijas paraugs – mēs tam varētu sekot, bet nav jau..
Man iznāca apzināti izvēlēties identitāti, kas es esmu – krievs vai latvietis, jo senčos ir gan vieni, gan otri. Es zinu, ko nozīmē mainīt identitāti, bet līdz ar to es arī savu latviskumu vērtēju ļoti augstu, man negribētos būt kādas citas tautas loceklim.”
Visu interviju lasiet 29. marta “Kultūrzīmēs” vai e-lasītājā.
