Jūs pirmīt teicāt, ka neredzat iespēju mazināt speciālā budžeta izdevumus, ka tas būtu sociāli bezatbildīgi. Taču šis budžets tiek tērēts ne tikai pensijām un pabalstiem, bet arī valsts iestāžu uzturēšanai, darbinieku algošanai. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Vai tas ir pareizi un atbildīgi? Cilvēki taču veic sociālās iemaksas, lai saņemtu pensijas un pabalstus, nevis maksātu algas ierēdņiem. 46
Jā, šīs divas sociālās jomas iestādes tiek finansētas no speciālā budžeta. Tas ir tikai loģiski un likumsakarīgi. Jāpiebilst, ka atalgojums sociālajā jomā ir viens no zemākajiem valsts pārvaldē.
Turklāt VSAA tiek finansēta gan no pamatbudžeta, gan no speciālā budžeta, jo arī sniegtie pakalpojumi tiek apmaksāti gan no speciālā budžeta – slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, vecāku pabalsts un citi –, gan pamatbudžeta, kā valsts sociālie pabalsti. Arī 150 miljoni eiro pensiju piemaksām par stāžu līdz 1996. gadam tiek finansēti no valsts budžeta.
Bet kā ar ieņēmumu daļu? Izskanējušas runas, ka sociālā nodokļa likme varētu tikt celta no pašreizējiem 34,09% līdz kādiem 38%. Vai varat sīkāk pakomentēt šos plānus?
Kā jau teicu – nodokļu politika, budžeta ieņēmumu daļa un iemaksu politika ir Finanšu ministrijas atbildībā. Nodokļu likmju mainīšana nav Labklājības ministrijas uzdevums. Mums nav bijuši nekādi pieprasījumi pēc pārrēķiniem, vismaz man par tādiem nekas nav zināms.
Pamatnodokļi nav mainījušies kopš 2011. gada. Sociālais nodoklis pat samazināts par 1%, IIN – par 3%, PVN – par 1%. Taču nemitīgi klejo baumas par paaugstināšanu.
Iespējams, pie vainas fakts, ka pašlaik valdībā notiek sarunas par visaptverošu nodokļu reformu. Valdība līdz 1. aprīlim gatavo jauno nodokļu koncepciju un šī darba ietvaros Finanšu ministrijā tiek veikti visdažādākie aprēķini un izstrādāti visādi modeļi.
Labklājības ministrijas viedoklis ir tāds, ka ilgtspējīga sociālā budžeta veidošanai būtu pilnīgi pietiekami ar pašreizējiem 34,09%, bet ar nosacījumu, ka visi strādājošie piedalītos sociālo iemaksu veikšanā.
Tad parunāsim par cilvēkiem, kas apzinīgi piedalījušies sociālo iemaksu veikšanā, bet, aizejot pensijā, viņiem jāturpina maksāt iedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas. Nesen Saeimā nokļuvusi kolektīvā iniciatīva “Pensijas bez nodokļiem”. Pagaidām gan izskatās, ka pilnīgas nodokļa atcelšanas vietā tiks piedāvāts kompromisa variants – paaugstināt pensijas neapliekamo minimumu, kas pašlaik ir 235 eiro. Līdz kādam apmēram, jūsuprāt, to varētu paaugstināt?
Pirmkārt, realitāte ir tāda, ka vispār atcelt nodokli pensijām nebūtu iespējams. Otrkārt, šī iniciatīva nekādā veidā nerisina to pensionāru problēmas, kuriem jau tagad pensijas ir zem pašreizējā neapliekamā minimuma. Tā vairāk palīdzētu lielo pensiju saņēmējiem.
Nodokļi ir jāmaksā. Ir valstis, piemēram, Zviedrija, kur jebkurš pabalsts, jebkura izmaksa no sociālā budžeta jau no pirmās kronas tiek aplikta ar nodokli.
Es viennozīmīgi esmu par to, lai cilvēkiem uz rokas paliktu vairāk naudas. Tieši tādēļ LM piedāvāja minimālo algu celt par 37 eiro, nevis 10 eiro, un arī šogad nāksim ar līdzīgu piedāvājumu.
Jautājums par to, kādam jābūt IIN slieksnim, drīzāk būtu jāadresē nevis labklājības, bet finanšu ministram un pašvaldībām, jo IIN maksājumi visvairāk skar tieši pašvaldību intereses.
Bet LM taču ir veikusi kādus aprēķinus un modelējusi, līdz kādam slieksnim reāli iespējams pacelt neapliekamo minimumu pensijām?
Tur nav daudz ko rēķināt. Katri 10 eiro klāt pie pensijas neapliekamā minimuma nozīmē aptuveni septiņu miljonu eiro iztrūkumu budžetā.
Savulaik, tiekoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, solījāt pievērst īpašu uzmanību tai pensionāru daļai, kuri strādājuši smagos vai kaitīgos apstākļos, tādēļ agrāk pensionējušies, bet attiecīgi viņiem ir mazāks darba stāžs. Vai LM ir ko darījusi šīs problēmas risināšanai?
Šis jautājums tiks risināts kopā ar problēmu par mazām pensijām cilvēkiem ar lielu darba stāžu. Iespējamais modelis būtu saistīt indeksāciju ar darba stāžu – jo garāks stāžs, jo lielāks indeksācijas procents. Cilvēkus, kuri strādājuši smagos un kaitīgos apstākļos, šādā kārtībā vajadzētu pielīdzināt tiem, kas nostrādājuši maksimālo stāžu.
Kad šis modelis varētu sākt darboties?
Tas atkarīgs no budžeta iespējām. Mums šogad sociālo budžetu ietekmēs divas lietas. Jaunā indeksācija, kas papildus prasīs 17 miljonus eiro, un negatīvā kapitāla pārrēķins tiem pensionāriem, kas pensionējās 2011. gadā, kas prasīs 21 miljonu eiro.
