Kas sagaida pensionārus? Kā motivēt maksāt socnodokli? Intervija ar Jāni Reiru 46
“Tas ir mans pienākums – informēt Ministru prezidentu un sabiedrību par reālo situāciju,” uzskata labklājības ministrs JĀNIS REIRS (“Vienotība”), kurš pēdējās nedēļās nerimst stāstīt, ka 2019. gada sociālajā budžetā esot gaidāms 25 miljonu eiro mīnuss. Bet vai ministram ir arī kāds piedāvājums, lai situāciju uzlabotu? Kādi jaunumi sagaida pensionārus? Un kā motivēt cilvēkus veikt sociālās iemaksas? Par šiem un citiem jautājumiem saruna “LA” redakcijā.
Dzirdēti arī apgalvojumi, ka 2019. gadā gaidāmais 25 miljonu iztrūkums sociālajā budžetā nav nekas briesmīgs, jo tur taču esot izveidojies uzkrājums pusmiljarda eiro apmērā.
J. Reirs: Apstiprinot budžetu, mums plānotais pārpalikums 2019. gada sociālajā budžetā bija 25 miljoni eiro, kas ir ļoti maziņš, bet vismaz pārpalikums. Taču pēc atteikšanās no obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām situācija būtiski mainījās. Pat par spīti tam, ka lielākā daļa no pārveidotā mikrouzņēmuma nodokļa tiek novirzīta sociālajās iemaksās. Jāsaprot, ka 100 000 mikrouzņēmumu jomā strādājošie nevar kompensēt 300 000 strādājošo, par kuriem netiek veiktas pat minimālās sociālās iemaksas.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, 2019. gada sociālajā budžetā redzams 25 miljonu eiro mīnuss. Varētu teikt, ka pie pusmiljarda uzkrājuma tas nav nekas liels, bet problēma ir tā, ka šis mīnuss veidojas situācijā, kad ekonomika augusi sešus gadus pēc kārtas. Augošas ekonomikas apstākļos ir jāveido uzkrājums, lai nākamās krīzes laikā mēs spētu pildīt saistības pret iedzīvotājiem.
Un kāds tad būtu jūsu piedāvātais risinājums, lai arī 2019. gadā sociālais budžets būtu ar plusa zīmi?
Labklājības ministrija (LM) atbild par sociālā budžeta izdevumu daļu. Tie ir mūsu vienīgie instrumenti. Ņemot vērā situāciju ar lielo iedzīvotāju ienākumu atšķirību, ar lielas sabiedrības daļas atrašanos nabadzības riska zonā, mēs neredzam iespējas samazināt kādus pabalstus vai pensijas.
Cilvēki, par kuriem tiek maksātas zemas sociālās iemaksas, slimojot saņem zemu sociālo nodrošinājumu. Pagājušajā gadā bija 26 tūkstoši cilvēku, kam iemaksu alga zemāku par trim centiem dienā. Ko te vēl samazināt?
Lielākā daļa sociālā budžeta, apmēram 70%, tiek izmaksāta pensijās, kas jau tā ir samērā zemas. Ir jāmeklē iespējas tās palielināt, nevis samazināt. Labas ziņas pensionāriem, ka šogad indeksācija notiks pēc jaunās kārtības, ņemot vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas. Turklāt, ja būs inflācija, tad indeksācija būs vēl jūtamāka. Pašlaik strādājam pie mazo pensiju problēmas cilvēkiem ar lielu darba stāžu. Tādēļ saku vēlreiz – risinājums ir jāmeklē ieņēmumu daļā.
Mūsu piedāvājums par obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām tika izstrādāts un apstiprināts jau pirms diviem gadiem. Tā tapšanā piedalījās darba grupa, kurā strādāja visi iespējamie valsts pārvaldes pārstāvji, arodbiedrības, darba devēju organizācijas. Tolaik arī uzņēmēju organizāciju pārstāvji Saeimas Budžeta komisijā aizstāvēja šo koncepciju, saprotot, ka tā atrisinās sociālos jautājumus…
Lai vai kas pirms gada notika Saeimas Budžeta komisijā, bet pirms pāris mēnešiem Jēkaba ielā pie Saeimas gana daudz uzņēmēju protestēja un cēla trauksmi par obligātajām minimālajām iemaksām.
Tik tiešām – tie paši uzņēmēji, kas pirms gada aizstāvēja šo sociālo konceptu, pēc tam protestēja. Es nezinu, kas gada laikā ar viņiem notika. Taču vēlreiz vēlos uzsvērt – šis piedāvājums neradās politiķu kabinetos vai ierēdņu galvās, bet gan visaptverošā diskusijā, kur piedalījās ļoti plašs cilvēku loks.
Acīmredzot saskatīja kādas problēmas, ko sākumā nebija pamanījuši. Vai arī jūs tagad būtu gatavs atzīt, ka obligāto minimālo iemaksu piedāvājums bija nepilnīgs? Varbūt izņēmuma kategoriju bija par daudz? Varbūt varēja par nepilna laika nodarbinātajiem sākumā noteikt mazāku maksājumu par 75% no minimālajām iemaksām?
Mēs izskatījām dažādas alternatīvas, bet citu iespēju nebija. Šis koncepts tika pārņemts no Igaunijas pieredzes, kur obligātās minimālās sociālās iemaksas darbojas jau gadiem un nevienam nav jautājumu par to, ka par katru darba vietu jāmaksā sociālais nodoklis vismaz minimālā apjomā. Mēs kaut kā to nevaram un nesaprotam.
Taču vēlos uzsvērt, ka jautājumam par minimālajām sociālajām iemaksām nav pielikts punkts, tas ir tikai komats. Finanšu ministrijā ir izveidota īpaša darba grupa. Tomēr pagaidām grūti prognozēt, kāds varētu būt jaunais piedāvājums un kad tas stātos spēkā.
