– Nu pašiem būs jāmaksā par drošību. Maksātājam būs jābūt nākamajai valdībai. 17
– Līdz pat šā gada martam Amerikā uzskatīja, ka Eiropa ir tāda miera sala salīdzinājumā ar Tuvajiem Austrumiem un ar diezgan agresīviem Ķīnas gājieniem. Bet tad Ukrainā notika Maidans un asiņainās dienas. Amerikāņu ārpolitikas veidotāji pēkšņi atmodās, ka Eiropas pievārtē vēl notiek bruņoti konflikti. Tāpēc tagad runā, ka jāpalielina NATO budžets. Amerikāņi ir sacījuši visu laiku, ka Eiropai galu galā jāmaksā pašai par savu aizsardzību. Ja saliek kopā visu NATO valstu budžetus, 72 procenti tur ir ASV nauda, visu pārējo NATO dalībvalstu – 28 procenti. ASV nodokļu maksātāji, tāpat kā jebkuri citi nodokļu maksātāji, negrib tik daudz maksāt, bet tomēr dara to. ASV budžetā aizsardzībai vienmēr ir ticis atvēlēts starp četriem un pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Anglijai tēriņi aizsardzībai ir bijuši starp diviem un trim procentiem. Latvijai nav pat viena procenta.
– Mēs esam miermīlīgi. Esam dziedātāju un spēlētāju tauta.
– Tas mums padodas, jā. Atcerēsimies, ka drīz pēc iestājas NATO bija jau gandrīz tie divi procenti aizsardzībai sasniegti. Bet tagad – esam pārāk nabagi, lai varētu atļauties aizstāvēt savu valsti…
– Var būt, ka var ko citu ierobežot. Nākamajā gadā būšot jāceļ Laikmetīgās mākslas muzejs, un mūsu inteliģentā sabiedrība nesapratīs, ja nedos tam desmitiem miljonus. Bet kāpēc būtu jādod?
Vēl cits fakts par naudas prasīšanu: pērn Izglītības un zinātnes ministrija prasījusi simt miljonus latu “jauno politisko iniciatīvu īstenošanai”, bet dabūjusi tikai desmit miljonus. Vai tā simt miljonu prasīšana liecina par realitātes sajūtu?
– Tagad runā par to, cik izmaksās sankcijas. Daži izsakās, ka mēs tās nevarot atļauties. Bet, ja mēs tādās sankcijās nepiedalītos un ja neesam ar mieru dot naudu bruņotajiem spēkiem, tad jājautā: kam esam ar mieru to dot un kā Latvijas neatkarību sargāsim?
