– Slikti, ka paliekam pie neatbildētiem jautājumiem. Ja Ždanoku Eiropas Parlamentā ievēlēja ar vairāk nekā divdesmit tūkstošiem balsu un viņas partija kopumā dabūja 28 tūkstošus balsu, tad jādomā, ka šī partija arī Latvijas Saeimā var tikt iekšā. 17
– Tas, ka Ždanokas uzskatiem ir kāds atbalsts, ir skaidrs. Jautājums, cik liels.
– Tas izrādījās pietiekams, lai Eiroparlamentā iedabūtu vienu deputātu. Un “Saskaņa” (par kuru balsoja 57 800) – arī tikai vienu. Tagad jautājums – kura krievu partija Saeimas vēlēšanās būs krieviem tuvāka. Ja tiks ievēlēts Ždanokas partijā esošais Guščins, būsim ne tajā labākajā situācijā. Ždanoka ir impērijas kalpone. Ja par viņu nobalsoja 24 tūkstoši, es skaitu, ka šie tūkstoši nav mūsu draugi, maigi sakot.
D. Kokareviča: – Tie ir balsojušo pilsoņu vidū, bet vēl ir arī nepilsoņi.
– Par tiem arī nezinām, ko viņi domā.
– Tur ir ļoti dažāds uzskatu spektrs. Ir mazie uzņēmēji, kuri ir lojāli Latvijai, bet nepiepūlēsies, lai iegūtu pilsonību; ir pensionāri, kuri nav valsts valodu iemācījušies, bet ir arī daļa, kuri pieder tā sauktajam nepilsoņu kongresam un pat bravūrīgi lielās, ka pietikšot ar vienu svilpienu un būšot nemieros ar akmeņiem ielās.
– Vai nepilsoņi sistemātiski ir aptaujāti?
– Naturalizācijas pārvaldes regulāri aptaujā tos, kuri ierodas mainīt nepilsoņu pases pret jaunām, vaicājot par attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu. Piektā daļa uzskata, ka Latvijas pilsonība viņiem pienāktos automātiski.
V. Krustiņš: – 12. Saeimas vēlēšanas būs ļoti nopietnas, pārliecināsimies par iekšpolitisko situāciju Latvijā.
– Pēdējā laikā esmu pulka domājis par Latvijas ārpolitiku un to, kā attiecas pret aizsardzību. Beidzot sabiedrībai radusies daudz lielāka interese, kas notiek ar mūsu armiju un aizsardzības politiku un vai tad mēs tikai tos 0,9 procentus vien varam atļauties aizsardzībai. Ļoti ilgi esam dzīvojuši iemidzinoši mierīgi – sak, nu jau esam NATO un ES, mums jau nekas nedraud, viss kārtībā. Ārpolitika tāpēc ir bijusi reaģējoša, bez pašu iniciatīvas un nopietnas domāšanas, kas mums īsti ir vajadzīgs no NATO, ES un Amerikas.
Ukrainas krīze ir iepilinājusi arī mūsu, Saeimas un valdības prātos, ka pašiem arī jāsāk domāt par savu situāciju. Igaunijā Ilvess visu laiku ir dzinis uz priekšu pārliecību, ka Igaunijai ir pašai savas intereses un nostāja. Lietuvā Grībauskaite daudz aktīvāk nekā agrāk nodarbojas ar ārpolitisko attiecību jautājumiem ar NATO, ES un ASV.
Amerikā debates par ārpolitiku ir ļoti karstas, spriežot, ko dara valdība, ko Obama ir darījis vai nav darījis. Secinu, ka beidzot arī Latvijā atdzīvojusies interese, vai varam iztikt ar četriem vai pieciem tūkstošiem mūsu profesionālās armijas karavīru un vai nav naivi cerēt, ka visu pārējo NATO nokārtos bez pašu līdzdalības.
