Jānis Pekša: Neviens nebija gatavs tam, ka martā 165 pasaules valstīs tiks slēgtas skolas 1
Autors: Jānis Pekša, biznesa augstskola Turība IT virziena vadītājs
Neviens nebija gatavs tam, ka martā 165 pasaules valstīs tiks slēgtas skolas. Pēc ANO aplēsēm, 87% pasaules skolēnu vairs nevar mācīties, kā ierasts — klasē. Pusotrs miljards bērnu šajās nedēļās sāk mācīties attālināti un visiem tā ir pirmā reize.
Arī vairāk nekā 214 tūkstošiem Latvijas skolēnu, kuriem attālinātās mācības vienlaikus ir arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) prasmju pārbaude .
51-67% vecāku spēj apmācīt savus bērnus lietot internetu droši
Pēdējās nedēļās daudz tiek diskutēts par pedagogu spēju pielāgoties situācijai un viņu digitālajām prasmēm, tomēr vērts papētīt, kādas ir prasmes tiem, kas sēž monitoru otrā pusē? Vai tiešām mūsdienu skolēni ir daudzus soļus priekšā saviem pedagogiem, kā tiek uzskatīts?
2019. gadā Eiropas Komisijas veiktajā pētījuma aptaujā par IKT skolēnu prasmēm Latvija ierindojās augstās pozīcijās ar vairāk nekā 60% digitāli aprīkotām klasēm pārspējot 2 no 3 kritērijiem visā Eiropā.
Runājot par pedagogiem, jāpiezīmē, ka skolotāju digitālās kompetences Latvijā ir vērtējamas labā līmenī. Arī vecākiem rezultāti Latvijā ir ļoti labi, jo 51-67% spēj apmācīt savus bērnus lietot internetu droši.
Stiprs digitālais atbalsts un kārtība
Protams, arī interneta ātrums ir palīdzējis Latvijas skolāmierindoties augšgalā, salīdzinot ar citām Eiropas skolām. Pirms ārkārtas situācijas varēja novērot tendenci, ka datoru ikdienā izmantoja 40-51% skolēnu.
Skolēni, kas izmanto savas ierīces vismaz vienu reizi nedēļā, sastādīja 9-10%. Digitāli atbalstošo skolu īpatsvars Latvijā bija no 61-64%, salīdzinot to ar visu Eiropu, liecinot par stipru digitālo atbalstu un kārtību.
Domāju, tas arī ir viens no faktoriem, kas palīdzēja skolām tik ātri pielāgoties ārkārtas situācijas prasībām.
Latvijas skolēni ir pārliecināti par savām digitālajām prasmēm
Svarīgs faktors ir arī skolēnu pārliecība par savu digitālo kompetenci, kas Latvijā un Eiropā tiek iedalīta no 1-4 punktiem (4 – daudz, 1 – nepavisam).
Tā apliecina, ka Latvijas skolēni ir pārliecināti par savām digitālajām prasmēm (vērtība aptaujā starp 2.65-3.26 punktiem). Tomēr viss nav tik ideāli, kā gribētos domāt – pētījums atspoguļojis, ka Latvijā nenotiek biežas programmēšanas aktivitātes stundās.
To ir būtiski uzlabot, jo programmēšana un interneta lietošana ir prasme veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam.
Programmēšana attīsta kritisko domāšanu
Darba tirgum tik ļoti nepieciešamās programmēšanas prasmes šobrīd skolēniem nav apgūtas pietiekamā līmenī. Tās būtu nepieciešams apgūt jau pēdējos pamatskolas gados un vidusskolā vai pat vēl agrāk gan klātienes mācībās, gan tālmācībā.
Tas palīdzēs skolēniem izmantot aizvien vairāk digitālos risinājumus un neapjukt šajā vidē.
Programmēšana ir prasme, kas lielā mērā balstās uz matemātikas zināšanām, un nostiprinot spēcīgas pamatzināšanas šodien, nākotnē šiem jauniešiem būs daudz vieglāk apgūt dažādas programmēšanas valodas, arī tādas, kas šobrīd vēl nemaz nepastāv.
Turklāt programmēšanas apguve pilnveido spēju atrast nepieciešamo informāciju un attīsta kritisko domāšanu.
No pamatjēdzieniem līdz zināšanu nostiprināšanai
Pēc Valsts izglītības satura centra standartiem un vadlīnijām skolēni apgūst IKT prasmes un zināšanas šādā secībā: 5. klasē iepazītas ar pamatjēdzieniem, darbu ar tastatūru, dažādiem Microsoft produktiem, datortīkliem, attēlu apstrādi, datora lietošanu un rīkošanos ar failiem, kā arī globālo tīmekli jeb internetu, 6. klasē ar MS produktiem Word unExecl, kā arī informācijas kodēšanu, darbu ar datnēm un mapēm, 7. klasē – ar datora programmatūru, IT pamatjēdzieniem, algoritmu, datora lietošanu un rīkošanos ar failiem, informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu izmantošanu, savukārt, 10. un 11. klasē šīs zināšanas un prasmes tiek padziļinātas.
Programmēšanas prasmes jāuzlabo
Skolēnu prasmes ir pietiekami labas, lai mūsdienu moderni digitālajā laikmetāviņiem būtu iespēja lietot attālinātās video stundas un pildīt dažādus uzdevumus, kas tiek sagatavoti dokumenta formātā.
Labi zināms, ka Latvijā jau ilgus gadus pastāv divas būtiskas izglītības sistēmas sastāvdaļas – E-Klase un Mykoob.
Šajos abos mācību sociālajos tīklos ir ļoti labi atstrādāta attālinātas komunikācija starp skolēnu, skolotāju, vecāku un skolu, piemēram, atzīmju uzskaite, failu ielāde, mājasdarbu uzdošana un daudzas citas iespējas.
Skolēni ir pieraduši pie šāda sociālā tīkla esamības un lietošanas, tomēr jāatceras, ka IKT prasmes ir jāuzlabo, īpaši, ja runājam par programmēšanu, kuru var uzlabot tikai un vienīgi darot un mācoties.
Nākotnē šīs iemaņas un prasmes nāks tikai par labu gan skolēnam, gan vēlāk – studentam, ne tikai mācību sfērā, bet arī karjeras izaugsmē.
