Deputāts: Esam atklāti – algu starpība vairs nav tāda, lai būtu vērts braukt prom no Latvijas 198
Ir vēl viena tāda lieta tagad – pirms 13, 14 gadiem, kad bija lielā krīze, daudzi aizbrauca prom tāpēc, ka bija liela algu starpība. Šobrīd, būsim atklāti, algu starpība vairs nav āda, ka būtu vērts braukt vairs prom, šādu uzskatu TV24 raidījumam “Preses klubs” pauda Jānis Ozols, Rīgas domes deputāts (deputātu bloks “Kods Rīgai”).
Toreiz bija bezdarbs, toreiz bija zemas algas, tur savukārt bija darbaroku pieprasījums un labas algas, bet šobrīd tāda situācija vairs nav, saka politiķis, piebilstot, ka drīzāk valstij ir jārūpējas par to, lai cilvēkiem te uz vietas ir iespēja nopelnīt, ražot, jaunus piedāvājumus, kur nākt strādāt un pelnīt.
Minimālā mēnešalga nākamgad būs 700 eiro
No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi, kas otrdien atbalstīti valdībā.
Pašreiz Ministru kabineta “Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem
2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem,
bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.
CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13,0% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.
2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
