Jānis Ošlejs: “Bolt” kurjeri neapkalpo latviešu valodā, un mēs neko nedarām ar šo situāciju! 113
“Šī diskusija vai drāma ir kaut kādā veidā nepareiza tādā ziņā, ka, manuprāt, tā nav tā centrālā problēma. Tie ir tikai daži tūkstoši cilvēku (…) Bet mēs tagad aizņemam ētera laiku, piemēram, šajā svarīgajā diskusijā un ļoti daudzās citās diskusijās, un diskutējam par to. Un, man liekas, ka mēs nediskutējam par to, kādā veidā mēs mācām latviešu valodu bērniem skolās, kas man tiešām liekas krimināls jautājums,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, apspriežot gaidāmās izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz līdz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes.
“Mums ir direktori, mums ir skolu vadītāji, skolotāji, kuri nerunā latviešu valodā un nav spējīgi iemācīt bērniem latviešu valodu. Un tur mēs nerunājam par diviem tūkstošiem vai trijiem, četriem tūkstošiem vecākiem cilvēku. Mēs runājam par nesalīdzināmi lielāku cilvēku skaitu. Manuprāt, tagad tā diskusija ir par tādu ļoti karstu jautājumu, bet tas faktiski skar divus vai trīs tūkstošus cilvēkus…Un tad mēs viņiem sūtīsim vēstules, un tad būs braukšana uz robežu un tā…Būs nebeidzamas ziņas – viena un otra puse varēs par šo jautājumu diskutēt, bet mēs nerisināsim jautājumu pēc būtības,” tā uzskata ekonomists Ošlejs.
Tādēļ arī Ošlejam šī lieta nepatīkot, jo tā esot novirzīšanās no paša galvenā. Un pats galvenais, viņaprāt, ir tas, kas viņam paticis un ko viņš atbalstījis, proti, pāreju uz mācībām latviešu valodā, lai visiem bērniem un visiem skolotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas.
Ošlejs TV24 raidījumā turpināja komentēt, sakot: “Es domāju, ka tas ir, kur mums jāstrādā. Mums noteikti ir jāstrādā pie jautājuma, piemēram, par apkalpošanu latviešu valodā. Es varu arī runāt angliski, man nav nekas pretim, bet “Bolt” kurjeri neapkalpo latviešu valodā, un mēs neko nedarām ar šo situāciju! Un, es domāju, arī daudzās citās vietās… Jautājums ir par to, ka cilvēkiem ir obligāti jāzina svešvalodas, lai varētu strādāt vienkāršos darbos Latvijā. Es domāju, ka šie ir jautājumi – tie ir tiešām svarīgi, tie ir tādi, kuros mēs varētu stiprināt latviešu valodu šeit un ilgtermiņā. Šis [par grozījumiem Imigrācijas likumā – red.] ir ļoti karsts jautājums par dažiem – diviem tūkstošiem cilvēku, kas šeit reāli atrodas vai nē, un, kas tikai dod tādu tukšu sarunu, manuprāt…”
Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija (IeM) pēc valdības lēmuma ir iesniegusi Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudēs spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot IeM sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.
Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļauja būs zudušas, līdz ar to viņiem Latvijā zudīs sociālās garantijas, pilna pieeja veselības aprūpei, viņi nevarēs legāli strādāt u.tml., un PMLP viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā.