Jānis Lībķens par zāļu cenu reformu: Farmācijas nozare šobrīd ir atstāta neziņā par nākotni – ir informācijas vakuums 19
Autors: Jānis Lībķens, Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis
Jau ilgāku laiku dzīvojam zāļu cenu reformas gaidās. Publiski izskan dažādi veselības ministra solījumi, savukārt farmācijas nozare ir nonākusi ķīlnieka lomā, jo reāls dialogs ar nozari nav uzsākts, nav saņemti nekādi dati un aprēķini par sagaidāmajām izmaiņām. Biznesa vidē uzņēmumi strādā ar skaitļiem, rēķina un prognozē dažādu faktoru ietekmi uz savu darbību. Šobrīd vesela nozare ir atstāta neziņā par nākotni.
Tādēļ farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās* pat pie Ministru prezidentes un vairākām ministrijām bažās par to, ka reāla diskusija ar nozari par zāļu cenu samazināšanu nemaz nav plānota vai arī tā ar nolūku tiks uzsākta novēloti.
Mēs vēlamies beidzot saņemt informāciju un aprēķinus par sagaidāmajām izmaiņām zāļu cenu aprēķinos un metodikā, jo no Veselības ministrijas nozare šādu informāciju tā arī nav saņēmusi, lai arī ministrs mēnešiem publiskajā telpā vispārīgi stāsta par zāļu cenu politikas reformas plāniem.
Nozares uzņēmumiem šobrīd nav pieejams neviens oficiāls, publiski apspriežams dokuments, kas ietver plānotos zāļu cenu aprēķinus un/vai to metodikas.
Tāpat nav ticis saņemts administratīvā sloga aprēķins vai cenu izmaiņu piedāvājuma ietekmes izvērtējums uz iedzīvotājiem un nozari, nav bijušas tikšanās, kurās būtu sākta konstruktīva diskusija par konkrētiem reformas piedāvājumiem. Līdz šim, lai iepazīstinātu ar zāļu cenu iespējamo reformu, ministrija izveidojusi tikai divas divu slaidu prezentācijas ar norādi “konfidenciāli”, taču uz jautājumiem, kas nozarei radušies, atbildes pēc būtības nav sniegtas.
Ministrija tāpat paziņoja, ka veica piecenojumu aprēķinus, balstoties uz citās Baltijas valstīs esošiem modeļiem, diemžēl neizskaidrojot nozarei metodiku saviem aprēķiniem. Vienlaikus, šādai metodikai pielietojot kaimiņu labu praksi, ministrija nepiekrīt samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) medikamentiem līdz minēto valstu līmenim, jo patreiz Latvijā PVN ir krietni augstāks nekā kaimiņiem.
Apjomīgas reformas, kāda tiek solīta arī zāļu cenu reforma, pieprasa nopietnus aprēķinus un analīzi visiem farmaceitiskās aprūpes posmā iesaistītajiem uzņēmumiem, turklāt tam var būt nepieciešami pat vairāki mēneši. Pagaidām nozarei nav iespējams sākt jebkādus izvērtējumus un aprēķinus, jo ministrija savus datus nav padarījusi publiski pieejamus, un tikai no mediju publikācijām var uzzināt, ka reformai jābūt sagatavotai un pieņemtai jau uz šā gada 1. jūliju. Mēs esam nopietni nobažījušies par pašreizējo informācijas vakuumu.
Diemžēl Latvijā tas nav jaunums, jo problēmas sakne ir meklējama neesošā farmācijas nozares politikā – nepastāvot ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentam, katrs atsevišķs lēmums veidojas atsevišķi, izraujot pa ķieģelītim no kopējās ainas. Diemžēl labo piemēru atkal varam meklēt kaimiņos – Igaunijā, kur ir izstrādāta un pieņemta valsts farmācijas politika līdz 2030. gadam, kas iezīmē gan attīstības perspektīvas, gan potenciālu krīžu vadību.
*Vēstuli ir parakstījuši Latvijas nacionālā zāļu apgādes asociācijas, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas, Mazo aptieku asociācijas un Latvijas Aptiekāru asociācijas pārstāvji.
