Jānis Horeliks nenoturas uz ceļa 0
Leģendāro Paikspīkas kalnā braukšanas sacīksti gaidījām ar lielām cerībām – ļoti jau laba šķita Andra Dambja ideja par tuksnešu maratonu pieredzes izmantošanu šosejas sprintā. Un labs, konkurētspējīgs arī uzbūvētais auto. Kā teica pats konstruktors – uz trases rekordu spējīgs.
Ziņas no treniņu dienām optimismu gan mazliet slāpēja. Gada laikā konkurentu paveiktais izrādījās gluži vai fantastisks, un par pērnajiem rekordiem ātrāk brauca daudzi. Jānis savā elektroauto grupā (septiņi dalībnieki) turējās viducī, atpalikdams visai nopietni – pat trases fragmentos par 10 – 20 sekundēm, kas visā distancē varētu dot pat minūti (no apmēram deviņām).
Tomēr, kā zināms, sacīkstēs gadās visādi brīnumi. Un tādu arī gaidījām. Sagaidījām. Tikai ačgārnu. Vispirms spožā saulītē bija Sebastiana Lēba spoža uzstāšanās, kurš ar biturbo “Peugeot” ne tikai pārkāpa fantastisko deviņu minūšu robežu, bet pat no nākamās minūtes atpalika tikai par 13 sekundēm. Tuvu deviņām piebrauca arī Rīss Millens ar “Hyundai”. Veco rekordu pārspēja vēl pieci benzīna motoru dzīti auto. Ko rādīs elektriskie?
Un tad atnāca mākonis. Brīdi starta vietā pat plīvoja sarkans karogs. Apstākļi bīstami… Tad lietus pierima, sacīkste atsākās. Tomēr “vecie buki” brauca ļoti prātīgi. Gan japāņu “Tīģeris” Tadžima, gan Millens seniors. Virs desmit minūtēm, gandrīz minūti lēnāk nekā pērn. Grūti pateikt, ko šajā situācijā domāja mūsu Jānis (intervija neiespējama – Amerikā nakts, un viņš pašlaik čuč slimnīcā, kur paturēts uz pārbaudi). Iespējams, bīstamību maz pazīstamos apstākļos nenovērtēja, iespējams – tīši riskēja, cerot izvilkt laimīgo lozi.
Pirmais trases sektors – otrā vieta. Otrais… Stundu gaidījām tiešsaistes rezultātu, nesagaidījām (organizatoru informācijas sistēma darbojās nožēlojami – lai brauc uz Latvijas raļļiem pamācīties). Brokastodams sazvanīju Latvijas TV “Tavs auto” zēnus, kuri pusnaktī ēda kārtējo hamburgeru. – Nu, kas tur!? – Nu nekas. Jumts. Pats dzīvs, esot it kā kāds lūzumiņš.
Neizdevās. Tomēr ne par neveiksmi, ne izgāšanos visu šo pasākumu saukt negribas. Gūta unikāla pieredze un zināšanas, kuras būs zelta vērtas, ja zēniem pietiks spēka kalnā atgriezties nākamgad.
