Jānis Endziņš. Cilvēki domā, ka atrast labu darbu ir grūti. Kāpēc? 1
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Iepazīstoties ar pamata indikatoriem “Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā”, redzams, ka respondenti pauž – atrast labu darbu ir grūti, jo 28% atzinuši, ka šāda iespēja ir drīzāk viduvēja, 39% – drīzāk slikta, bet 21% – ļoti slikta. Tas šķiet neloģiski, jo no vienas puses uzņēmēji jau saskārušies ar problēmām atrast labus darbiniekus. Manuprāt, situācijas pamatbūtība ir tajā, ka Latvijā vēl arvien ir zema vidējā bruto alga, sasniedzot vien tūkstoš eiro, tādēļ būtiski strādāt vairākos virzienos.
Pirmkārt, jāveido tāds darba tirgus, kur pieprasījums sakrīt ar piedāvājumu, daudz nopietnāk domājot par izglītības jomu, mūžizglītību un spēju pielāgoties aktuālajām tendencēm (profesijām), otrkārt, būtiski jāaudzē produktivitāte, lai radītu vairāk preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību, kas tieši vērsti uz eksportu, kā rezultātā pieaugs vidējais atalgojums.
Dažādi pētījumi rāda, ka arī aizbraucēji būtu gatavi atgriezties Latvijā tad, ja bruto algas pārsniegtu 1500 eiro, tādēļ domāju, ka tuvākajos gados šī tēma būs ļoti aktuāla. Savukārt otrs veids, kā nodrošināt piedāvājuma un pieprasījuma sabalansēšanu, ir gudras imigrācijas veidošana, piesaistot ārvalstu speciālistus konkrētās profesijās, kā arī izglītības eksporta veicināšana, iesaistot darba tirgū jau izglītotus profesionāļus.
Ja laikus netiks pieņemti valstiski lēmumi, lai situāciju sakārtotu, tad vidējās algas visdrīzāk augs straujāk nekā produktivitāte, tādējādi veidojot kārtējo burbuli un ekonomikas pārkaršanas riskus, tāpēc aicinu politiķus būt atbildīgiem un domāt par gudru imigrāciju līdztekus demogrāfijas veicināšanai u.c.
Lai arī pētījuma 1.daļā jeb indikatoru sadaļā cilvēki pauž, ka laba darba atrašanas iespējas vērtē skeptiski, kā viena no galvenajām problēmām, ar ko būs jāsaskaras Latvijai, ir nosaukta tieši demogrāfijas problēma (46% respondentu). Tas sakrīt arī ar LTRK novērojumiem, tādēļ esmu gandarīts, ka cilvēki sākuši apjaust to, uz kurieni patiesībā virzāmies, – dzimstība un mirstība ir negatīva, aizbraucēji statistiku turpina graut, bet risinājumi netiek piedāvāti.
Makroekonomika šajā gadā uzrādīja samērā strauju izaugsmi, un arī iedzīvotāji uzskata, ka paredzama ekonomikas attīstība. Šajā gadījumā galvenā problēma ir tā, ka attīstības galvenais dzinējspēks ir ārējā ietekme jeb Eiropas Savienības fondu finansējums dažādiem projektiem.
Zinot to, ka visdrīzāk paredzams būtisks fondu apjoma samazinājums, jau sākot ar 2021.gadu, daudz nopietnāk jāstrādā pie ekonomikas veicināšanas, lai atkarība no papildu “piešprices” nebūtu tik liela un mūs neskartu kārtējā krīze.
