“Jānis. Elza. Mīlas grāmata” 1
Šogad Rainim un Aspazijai veltīts daudz izrāžu, izstāžu, konferenču, semināru, bet ir tapusi tikai viena filma. 150. jubilejas gadā dzejnieki satiekas stundu ilgā televīzijas lentē “Jānis. Elza. Mīlas grāmata” – jauni, skaisti un iemīlējušies.
Filmas režisore ir Linda Olte, operators Andris Priedītis, scenārija autors literatūrzinātnieks Arno Jundze, kurš ekrānā parādās arī kā stāstnieks. Dzejas karaļpāra dzīvi uz ekrāna atveido aktieri Jānis Znotiņš (Rainis), Madara Botmane un režisore Margo Zālīte – attiecīgi Aspazija jaunībā un brieduma gados.
Filmā izmantoti Kinofotofono dokumentu arhīva materiāli, mūsdienu dokumentāli kadri, gana daudz skaidrojoša aizkadra teksta, un tā, visdrīzāk, iekļaujama starpžanru kategorijā. Filma paņem savā varā jau ar pirmajiem kadriem – tik aizkaitināta, satraukta pa katram rīdziniekam pazīstamo Elizabetes ielu, kur kādreiz atradās “Dienas Lapas” redakcija un strādāja Jānis Pliekšāns, traucas Madara Botmane ar frizūru mats matā kā grāmatās Aspazijai. Taču Madara Botmane, tāpat kā Margo Zālīte un Jānis Znotiņš filmā neizrunā nevienu vārdu. Aspazijas “balsī” runā aktrise Guna Zariņa, Raiņa – Jāņa Znotiņa brālis Kaspars Znotiņš. Filmas režisore Linda Olte teic: “Vēlējos, lai abi mūsu galvenie varoņi nesaistās uztverē ne ar vienu konkrētu aktieri…” Pārējo varoņu atveidotāju izvēli noteikušas gan nejaušības, gan pati dzīve. Jāņa Pliekšāna māsas Doras atveidotāja, līdzīgi kā viņas varone, saistīta ar medicīnu – Katrīna Puriņa studē šajā nozarē un palīdz sievietēm dzemdībās. Līdzīgi aktieru ansamblim pievienojusies arī Mēnesmeitiņa. Mācītāju gan režisorei gribējies “īstu”. Un tāds arī atrasts – mācītāju Kelleru, kurš dzīvē salaulāja Aspaziju un Raini, atveido Sv. Vecās Ģertrūdes mācītājs Ivars Cišs. Tāpat kā dzejas karaļpāra dzīvē, arī filmā tas notiek kādā privātā dzīvoklī. Bet mūsu valsts iepriekšējais prezidents Andris Bērziņš, smaidīgs un mājot ar roku, kadrā iekļuvis nejauši, taču viņa klātbūtne filmā paver vēl kādu zemslāni.
… Ekrānā Jēkaba ielas Augstais nams. Saeimas sēžu zāle. Aizkadra balss atklāj Jāņa Pliekšāna aizvainojumu – prezidenta vēlēšanās viņš savācis par dažām balsīm vairāk nekā Kārlis Ulmanis un Jānis Čakste, taču sociāldemokrātu partija atsauc Raiņa kandidatūru. Un dzejnieks aizvainojumā aiz sevis aizcērt plenārsēžu zāles durvis. Scenārija autors Arno Jundze nebaidās atklāt Raiņa gluži cilvēcisko aizvainojumu par viņa iekārotajiem un nepiešķirtajiem augstajiem krēsliem, pēc trimdas ticis, lūk, “vien nieka Nacionālā teātra direktora” amats. Šī epizode sasaistās ar K. Serebreņņikova iestudētajiem “Raiņa sapņiem”, izrādi, kurā Rainis arī sapņo par valsts prezidenta amatu un trīssimt gadu ilgu dzīvi, jo citādi taču visu iecerēto neiespēt. Kad Aspazija, lasot it kā nezināma autora, taču patiesībā Jāņa Pliekšāna dzejoļus, filmā viņam saka – tas, kas tos sarakstījis, ir ģēnijs – šķiet, esmu tieši šo frāzi vārds vārdā jau dzirdējusi. Nevis lasījusi, bet tieši dzirdējusi. Nu ja, tā skan arī Baibas Brokas Aspazijas mutē Jaunā Rīgas teātrī Māras Ķimeles režisētajā izrādē “Aspazija. Personīgi”. Nejaušība? Interesanta sakritība? Bet varbūt kāda likumsakarība, ārkārtīgi būtisks mirklis Pliekšāna tapšanā par Raini, ja jau divu atšķirīgu mākslas darbu veidotājiem tas licies tik svarīgs? Filmā šī epizode ir viena no emocionāli spēcīgākajām – jaunais Pliekšāns sarāvies, drebošs gaida jau atzītas dzejnieces spriedumu …”Lasot scenāriju, es it kā nosapņoju, ka mūsu filmā Rainis varētu būt tāds hipsters –modīgās biksēs, žaketītē, kas mazliet par īsu…” stāsta režisore Linda Olte.
Dokumentālajos kadros redzami Rainis un Aspazija pēc atgriešanās no Šveices, filmēšanai lielākoties izmantota Aspazijas māja Dubultos, cietuma epizodes uzņemtas Stūra mājā. Pirms skolā sāk mācīt Raini, derētu parādīt šo filmu.
Uzziņa
Televīzijas filma “Jānis. Elza. Mīlas grāmata” LTV1 piektdien, 11. septembrī, plkst.19.25.
