Jānis Eglītis: Par Latvijā radītajām pretvēža zālēm mūsu pacienti un ārsti var vien sapņot 6
Jaunas cerības uz dzīvi pusotram miljonam vēža slimnieku visā pasaulē sniegs Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieku atklātais pretvēža medikaments, kuru šovasar pacientu ārstēšanai ir apstiprinājusi ASV Pārtikas un zāļu administrācija. Diemžēl tas ir tikai Latvijas zinātnieku veiksmes stāsts, jo arī tad, kad šīs zāles tiks apstiprinātas Eiropas Savienībā, valsts pašreizējās veselības politikas dēļ Latvijas iedzīvotājiem uz to izmantošanu ārstēšanā var nākties gaidīt vēl gadiem.
Pēc inovatīvo medikamentu lietošanas apjoma uz vienu pacientu, Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Mēs esam viena no retajām Eiropas un pasaules valstīm, kur jaunākās paaudzes medikamenti, kuru efektivitāti ārstēšanā, dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā ir atzinuši onkoloģijas jomas speciālisti visā pasaulē, ienāk ar vairāku gadu un pat desmitgadu novēlošanos.
Latvija onkoloģisko slimnieku ārstēšanā ar jaunākās paaudzes medikamentiem atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī no tādām Eiropas valstīm kā Bulgārijas un Rumānijas. Daudzas attīstītas valstis šobrīd sistēmiskajā terapijā (ķīmijterapijā) izmanto mērķterapijas medikamentus, kamēr mēs izmantojam nespecifiskus ķīmijterapijas preparātus. Latvijā kompensējamo medikamentu sarakstā nav iekļauti medikamenti, ko plaši onkoloģisko slimību ārstēšanā izmanto citās Eiropas valstīs un pat daudzviet pasaulē mazattīstītās valstīs.
Šobrīd dramatiska situācija ir izveidojusies ar plaušu un kolorektālā vēža terapiju – valsts veidotajā kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medicīnas preparāti, kuri tika ieviesti ārstēšanā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, lai arī mūsdienu ārstēšanā būtu jāpārņem citu valstu prakse un jāizmanto daudz efektīvāki medikamenti.
Pēdējo gadu laikā situācija onkoloģijas jomā turpina pasliktināties, kas tikai vēlreiz norāda uz nepieciešamību atbildīgajai par medicīnu Veselības ministrijai un veselības aprūpes politikas veidotājiem Latvijā atsākt diskusijas ar onkoloģijas speciālistiem, meklējot daudz efektīvākus risinājumus cīņai ar onkoloģijas slimībām.
Ja valsts nemainīs savu politiku, tad drīzumā Latvijā par onkoloģiju varēs teikt, ka tā sasniegusi epidēmijas apmērus. Jau šobrīd saslimstības rādītāji Latvijā ar onkoloģiskām slimībām pēdējo desmit gadu laikā ir pieauguši par 39%, pērn sasniedzot jau 74,6 tūkstošus pacientu. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijā ir daudz augstāks vēlīnajās stadijās atklāto ļaundabīgo audzēju īpatsvars, kā rezultātā ir arī augstāka mirstība (otrs galvenais mirstības cēlonis Latvijā).
Veselības ministrija ir spērusi soli pareizajā virzienā, pasludinot nākamo gadu par Pretvēža gadu. Onkoloģijai ir jābūt prioritātei Veselības ministrijas dienaskārtībā. Atrisināt problēmas onkoloģijas jomā nav paveicams vienā gadā. Tādēļ svarīgi, lai nākamgad taptu Vēža apkarošanas un ierobežošanas ilgtermiņa programma turpmākajiem pieciem līdz septiņiem gadiem.
Pirmkārt, būtu jāuzlabo diagnostisko izmeklējumu pieejamība pacientiem ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām un šo saslimšanu esamības gadījumā, lai pēc iespējas agrīnākās slimības stadijās atklātu slimību vai tās progresiju, kā arī sekmīgi un savlaicīgi uzsāktu to ārstēšanu. Otrkārt, jāuzlabo uzsākto valsts vēža skrīninga programmu efektivitāte, jo šobrīd definētajās vecuma grupās to izmanto salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits. Treškārt, valstij ir jāpalielina mūsdienīgu medikamentu īpatsvars kompensējamo zāļu sarakstā. Krūts vēža un kakla, sejas žokļu audzēju pacientiem būtu no valsts budžeta jāatmaksā krūšu un sejas žokļu rekonstruktīvās operācijas, kas ļautu daudziem pacientiem atgriezties pilnvērtīgi dzīvē. Ceturtkārt, nepieciešamas mērķtiecīgas un no kopējās ilgtermiņa programmas izrietošas sociālas kampaņas, kas vēlreiz atgādina, ka vēzi, tāpat kā sirds un asinsvadu slimības, lielā mērā veicina mūsu neveselīgais dzīvesveids – to koriģējot un veselīgi dzīvojot, mēs varētu lielā mērā samazināt risku saslimt ar tām.
Šim ir jābūt mērķtiecīgam plānam ar spēcīgu pamatu un papildu budžetu diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai, lai spētu normalizēt dramatisko situāciju šajā jomā. Pretējā gadījumā Pretvēža gads paies, tiks identificētas problēmas un realizētas kampaņas, bet jēgpilni risinājumi izpaliks.
Autors ir Dr.med. Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents
