Jānis Brizga: Paplašinātais depozīts – mītiska sistēma, kas radīs tikai problēmas 0
Viedokļa autors ir Jānis Brizga no biedrības “Zaļā brīvība”
Paplašinātais depozīts – mītiska sistēma, kas radītu vairāk problēmu nekā risinājumu
Latvijā jau gandrīz 20 gadus runā par depozīta sistēmas ieviešanu dzēriena iepakojumam, bet rezultāta nav, jo dažādas interešu grupas, it īpaši atkritumu apsaimniekotāji, tam aktīvi pretojas.
Varam cerēt, ka jau šī gada laikā Saeima tomēr pieņems lēmumu un beidzot sistēma sāks darboties arī Latvijā. Atkritumu apjoms, ko ikdienā radām, tikai turpina augt, tāpēc ir svarīgi sākt ko darīt situācijas labā.
Šobrīd esam nonākuši vēl nebijušā situācijā, dzērienu ražotāji, sabiedrība un likumdevēji atzīst, ka sistēmas ieviešana palīdzēs attīrīt Latvijas dabu un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu. Tomēr
aizvien biežāk izskan ideja par “paplašināto depozītu”, kas būtībā ir jaunais “pret” depozīta sistēmai.
Interesanti, ka šo mistisko, ideālo variantu atbalsta tie, kuri jau gadiem cīnījušies pret depozīta sistēmu un nav vēlējušies veikt uzlabojumus vides aizsardzībā.
Šādas mistiskas, ideālās sistēmas izstrāde aizņemtu daudzus gadus un ir brīnišķīgs veids, kā novilcināt lēmumu pieņemšanu un sarīdīt savā starpā citas iesaistītās puses. Turklāt līdzīga sistēma jau tika pirms pāris gadiem izmēģināta Rumānijā, kur tā izgāzās.
Jāsaprot, ka tradicionālās depozīta sistēmas izmaksas tiek segtas ar ražotāju dalības maksu sistēmā, neatgriezto depozīta maksu un ieņēmumiem no materiālu pārdošanas.
Svarīgi atcerēties, ka skārdenes, PET pudeles un stikls ir vērtīgi materiāli, kurus iespējams veiksmīgi realizēt tālāk.
Savukārt tetrapakām, šampūnu un sadzīves ķīmijas līdzekļu iepakojumiem, kas izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, ir negatīva vērtība – šos materiālus nav iespējams pārdot otrreizējā tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu iznīcināšanu.
Visbiežāk šie iepakojumi nonāk poligonos vai tiek sadedzināti. Tāpēc atbalstāms ir Iepakojuma asociācijas ierosinājums diferencēt iepakojumu pārstrādājamā un nepārstrādājamā, nepārstrādājamo iepakojumu izņemot no ražotāju atbildības sistēmām un apliekot ar lielāku dabas resursu nodokli. Tas mudinātu ražotājus pāriet uz videi draudzīgiem iepakojumiem.
Klasiskās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana jau ir izrādījies liels izaicinājums. Tādēļ “paplašinātā depozīta” ieviešana radītu vairāk problēmu nekā risinājumu.
Dažas valstis, kurās depozīta sistēma efektīvi darbojas jau daudzus gadus, ir apsvērušas ideju to paplašināt, ietverot arī stiprā alkohola iepakojumu, tomēr pagaidām tas ir izdarīts tikai Somijā.
Tai pat laikā Dānija ir pieņēmusi lēmumu depozīta sistēmā iekļaut vēl papildu iepakojuma veidus, bet tas, kā šī sistēma darbosies un cik tā būs efektīva, vēl nav zināms.
Ja esam nonākuši līdz vispārējam atbalstam par depozīta sistēmas ieviešanu, šobrīd nevaram atļauties pagarināt sistēmas ieviešanas procesu, fantazējot par “paplašināto depozītu”.
Skaitļi un fakti par klasisko iepakojuma depozīta sistēmu runā paši par sevi. Depozīta sistēmu Latvijā ir nepieciešams ieviest nekavējoties, paredzot iespēju to vēlāk paplašināt ar citiem iepakojuma veidiem, ja būs šāda nepieciešamība.
