FOTO: Facebook/Latvijas Radio 3

Jānis Baltiņš stāsta, kā top kopkora iznāciens uz Mežparka Lielās skatuves: “Mežaparka estrādē pleca sajūta dziedātājiem ir ļoti svarīga” 5

Pavisam drīz ielas krāšņos tērpos rotās Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku dalībnieki un Mežparka Lielo skatuvi pieskandinās patriotiskas, tautu vienojošas dziesmas. Par godu šim notikumam “Latvijas radio 3” savā “Facebook” kontā dalījies ar ierakstu no sarunas ar Jāni Baltiņu, kurš par kopkora uznācienu svētkos rūpējies gandrīz 25 gadus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Brīdī, kad mēs to visu sākām, protams, nebija tādu tehnoloģiju, kādas tās ir tagad, viņš stāsta, piebilstot, ka toreiz darba procesā galvenais palīgs bija papīrs, kurš tika līmēts visā garumā, lai varētu noskaidrot rindu garumu sektoros Mežaparka Lielajā Estrādē. Daudz laika tur viņš pavadījis ar mērlenti, jo, kā mēs zinām, rindu garumi estrādes lejasdaļā un augšdaļā atšķiras.

Tādus koru uznācienus agrāk neviens nebija veidojis. Alfrēds Cinovskis, kurš šo procesu pārraudzīja iepriekš, darīja citādi: ja bija vairāki mēģinājumi vairākas dienas pēc kārtas, dziedātājs katru reizi varēja nonākt citā estrādes vietā. Bet viņam esot licies ļoti svarīgi, lai katram dziedātājam būtu sava noteikta vieta vismaz sava kora balsu grupas ietvaros.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sākās tā saucamā shēmošana, viņš norāda.No sākuma vajadzēja noskaidrot optimālo dziedātāju skaitu, par ko informēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Tad, ņemot palīgā formulas, bija jārēķina, cik liela ir estrādes kapacitāte un cik cieši katram būs jāstāv.

Pēc J.Baltiņa domām, Mežaparka estrādē pleca sajūta dziedātājiem ir ļoti svarīga.

Interesanta situācija bija 2001. gadā, kad “Rīgai 800” svētku laikā dziedātāji estrādē kāpa ar Uģa Prauliņa dziesmu “Visi ceļi guniem pilni”, kas bija pirmais koncerta numurs, viņš atceras.

Horeogrāfisko rakstu “ķemmēšanās” bija strikti izkārtota. Viņiem esot bijušas rācijas, pa kurām tika koordinēti darbi, un rezultāts ar katru mēģinājumu kļuva arvien labāks.

Sākoties digitalizācijai, J.Baltiņa palīgs Ilmārs Millers ļoti atviegloja dzīvi, izveidojot programmu, ar kuras palīdzību dziedātāji tika sadalīti kolonnās. Šodien katrs koris informāciju par to, kur notiek stāšanas, kurā kolonā ir konkrētā kora grupa, kura rinda un sektors estrādē, saņem elektroniski, viņš skaidro.

J.Baltiņš stāsta, ka noslēguma koncerts tiek veidots kopā ne tikai ar režisoriem, bet arī ar koncertu mākslinieciskajiem vadītājiem. Koru izvietojumu nosaka arī to piederība A vai B kategorijai, jo ir brīži, kad atsevišķas dziesmas dzied tikai A kategorijas kori: tādā gadījumā pārējie kori jāiepludina iekšā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.