Jānis Aizbalts: Latvijai ir potenciāls kļūt par riepu pārstrādes līderi Baltijas valstīs 7
Jānis Aizbalts, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sakārtojot likumdošanu un attīstot riepu pārstrādes un bitumena ražošanas nozares, Latvijai ir potenciāls kļūt par šīs nozares līderi Baltijas valstīs.
Piedaloties pilotprojektā “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana”, redzam iespēju mūsu valstij attīstīt ar gumiju modificētā bitumena ražošanu, veidot to kā Latvijas biznesa nišu, kas ļautu aptvert ne vien Latvijas, bet arī Baltijas ceļu būvi. Pasaulē gumijas granulas bitumena modificēšanā un ceļu būvē tiek izmantotas jau vairāk nekā 50 gadus, taču Latvijā esam šī ceļa sākumā, izstrādājot precīzu recepti, kas būtu domāta tieši Latvijas ceļiem.
Tomēr, ja domājam par to, ka bitumena modificēšanā gumija varētu būt pamata saistviela, mums ir jādomā arī par to, kur iegūt šos gumijas krājumus. Matemātiski aprēķinot to, cik tonnas granulu būtu nepieciešams ceļu būvei viena gada laikā, būtu iespējams noteikt arī to, cik daudz nolietoto riepu vajadzētu, lai spētu nodrošināt nepieciešamās jaudas pārstrādes rūpnīcās.
Piemēram, Igaunija valstiski ir izlēmusi iet atkritumu, tostarp arī riepu, dedzināšanas ceļu, lai nodrošinātu “Eesti Energia” darbību. Pagājušajā gadā mēs no Igaunijas ievedām riepas, lai nodrošinātos ar izejvielām, šogad vairs tā nedarām, jo pietiek ar Latvijā savāktajām riepām. Taču, ja riepu pārstrādes nozari attīstītu, mēs varētu izvairīties no Igaunijas scenārija un izmantot riepas jēgpilnāk – bitumenā.
Neapšaubāmi, gumija kā bitumena modifikators, ko izmantot ceļu segumam, ir tikai viens no riepu atkārtotās aprites virzieniem. Pārstrādātā riepu gumija tiek izmantota arī bērnu rotaļu laukumu paklājiņu ražošanā, sporta laukumu būvniecībā un citur. Iespēju ir daudz, taču saskaramies arī ar problēmām.
Pēc Centrālās statistikas biroja datiem, tirgū tiek pārdoti 20–25 tūkst. tonnu riepu gadā, taču apsaimniekošanas un pārstrādes izdevumi tiek segti tikai par 14–15 tūkst. tonnu. Līdz ar to liela daļa riepu aizplūst garām apsaimniekošanas sistēmai un pazūd nezināmā virzienā. Valsts ir gatava viest izmaiņas, lai nozari sakārtotu, un pirmie grozījumi likumdošanā jau ir iesniegti valdībā. Ja valsts rīkosies atbildīgi, no nākamā gada varētu tikt apmaksāti vēl 2–3 tūkst. tonnu riepu apsaimniekošanas izdevumi.
Viens no būtiskajiem darbiem, ko paveikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), – no šā gada 1. jūlija nolietoto riepu reģenerācija palielināta no 65% līdz 80%. Līdz tam no katriem 10 kg riepu bija jāsavāc atpakaļ 6,5 kg, bet tagad tie ir jau 8 kg. Iepriekš normas bija nepietiekamas un ikviena jauna pārdota riepa jau likuma līmenī radīja potenciālo nepārstrādāto uzkrājumu. Redzam, ka ir sperti lieli soļi, lai sakārtotu riepu apriti valstī.
Tomēr nākamais un ne mazāk svarīgais uzdevums, kas vēl jāpaveic, – jāpanāk, lai kopējā riepu apjomā tiktu iekļautas arī riepas, kas tirgū nonāk uz pirmreizēji reģistrētām automašīnām. Pagaidām par tām atsevišķs dabas resursu nodoklis maksāts netiek, līdz ar to arī uzskaitei tās aizplūst garām. Savukārt trešā lieta – jāpanāk kontrole pār interneta veikaliem, kuros tiek tirgotas riepas. Tās pārsvarā tiek pārdotas jau pēc vairākkārtējas lietošanas, un par to tālāku apsaimniekošanu un pārstrādi maksāts visbiežāk netiek.
Diemžēl šajā segmentā kontroles nav vispār, lai gan tur tirgotās riepas ir vistuvāk atkritumu statusam. Tomēr tas neizslēdz to, ka līdz ar valstī jau veiktajām izmaiņām arī šie posmi varētu tikt sakārtoti. Īpaši gadījumā, ja jau šobrīd redzamas plašas iespējas attīstīt ne tikai apsaimniekošanas un pārstrādes nozari, bet arī valstī noteikt jaunus rūpniecības virzienus, kas var pavērt durvis gan valsts kopējās ekonomikas, gan arī aprites ekonomikas attīstībai.
Ja runājam par to, kurā virzienā varētu iet Latvija, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijā, tad, manuprāt, esam pavēruši durvis uz kaut ko jaunu. Ja mēs attīstītu ar gumiju modificētā bitumena ražošanu, tad būtu vērts runāt arī par riepu ievešanu no citām valstīm, lai nodrošinātu nepieciešamo izejvielu apjomu pārstrādes jaudām.
Raugoties uz šo kā valsts atbalstītu biznesu un, piemēram, iepirkumos dodot priekšroku tiem, kas izmanto gumiju kā bitumena modifikatoru, Latvija varētu šo biznesu iznest kā savu “know how” Baltijas valstīs, apgādājot arī Igaunijas un Lietuvas tirgus. Pašlaik mūsu kaimiņvalstis bitumenu iepērk viena no Polijas, bet otra no Krievijas un Ukrainas, kas abos gadījumos ir saistīts ar risku, jo ne vienmēr kvalitāte ir atbilstoša.
* SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs
