Medniekam un meža zinātājam Jānim Censonim CIC lojalitātes balva 0
Jāņa Censoņa vārds jau sen ierakstīts Latvijas medniecības vēsturē. Mednieks, meža zinātājs, trofeju eksperts un pēdējos 25 gadus arī Medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) eksperts.
Par ceturtdaļgadsimta ilgo darbošanos šajā organizācijā viņam piešķirta CIC lojalitātes balva – medaļa un diploms – un 5. maijā Jāņa Censoņa vārds izskanēja arī CIC ģenerālajā asamblejā Namībijas galvaspilsētā Vindhukā.
Ceļš līdz Namībijai ir tāls, un Censoņa kungs, lai gan joprojām spēka un enerģijas pilns, tomēr ir cienījamos gados, tāpēc balvu uz Latviju atveda mednieku organizāciju pārstāvji, kas piedalījās CIC ģenerālajā asamblejā, un to Censoņa kungam uz mājām nogādāja žurnāls “Medības”. Sirmais vīrs stāvēja savas mājas pagalmā Dienvidsusējas krastā un no sirds pateicās par atzinību.
Kā Censoņa kungs kļuvis par CIC ekspertu?
“Pirmā Baltijas medību trofeju izstāde notika Viļņā. Otrā Tallinā. Kopš otrās es kā eksperts un trofeju vērtētājs piedalījos visās izstādēs. Šādas izstādes rīkoja līdz pat 1996. gadam. Rīgā izstādes gan nenotika, bet Babītē, jo trofeju izstādīšanai nepieciešamas lielākas telpas,” stāsta Jānis Censonis.
“Vienu no izstādēm Tallinā apmeklēja arī toreizējais CIC ģenerāldirektors Jans Servats. Bija arī eksperts no Lietuvas, kurš jau bija kvalificēts kā CIC eksperts. Viņi novērtēja mūsu darbu un zināšanas, un tā es un nu jau aizsaulē aizgājušais Jānis Zommers kļuvām par CIC ekspertiem. Kā CIC eksperts esmu ne tikai vērtējis trofejas un rīkojis izstādes, bet arī piedalījies konferencēs, izglītojis medniekus. Arī pirms tam, vēl padomju gados, piedalījos trofeju vērtēšanā ne tikai Latvijā, bet visā PSRS mērogā.Latviešiem ir sakāmvārds: kas par daudz, tas par skādi. Un arī otrādi nav labi. CIC ir vispasaules organizācija, kura mēģina šo principu īstenot attiecībā uz medījamiem dzīvniekiem, cenšoties panākt optimālu dzīvnieku skaitu. Tas ir svētīgs darbs. Tāpat CIC tika izstrādāti un pieņemti medību trofeju novērtēšanas principi un formulas, kuras ar nelielām izmaiņām pastāv vēl šodien.”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
