Jāņi ar “modīgākiem” ēdieniem! Kā Māra instagramā iedvesmo baudīt vēderpriekus skaisti! 12
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Milzu popularitāte un sekotāju pūļi nebija preilēnietes Māras Ziemeles nodoms, kad pērn janvārī piereģistrējusi instagrama kontu ar nosaukumu “Ēdam skaisti”. Pašai par pārsteigumu kūkas un citi gardumi ap 200 receptēs nu jau piesaistījuši vairāk nekā 25 tūkstošus atbalstītāju. Viņas krājumā ir padomi arī modernākam Jāņu galdam.
Kā mūsdienīga mamma abu bērnu pirmajā dzīves gadā uz katra mēneša jubileju cepusi pa kūkai. “Tas ir ne tikai modīgi, bet arī skaisti un romantiski – izrotāto kūku uzliec uz galda, nobildē, bet attēlus gan īsti nebija kam parādīt. Tā man tapa ideja par “Ēdam skaisti”, lai būtu kur ievietot bērnu kūku bildes.”
Pusgada laikā par viņas kulinārajiem jaunumiem ieinteresējās ap pieciem tūkstošiem cilvēku, līdz gada beigām sekotāju skaits pieckāršojās, ko daļēji varot skaidrot arī ar kovida mājsēdi, kad daudzi sākuši gatavot mājās.
Cipars bijis tik iespaidīgs, ka aģentūras “Golin Riga” aprīlī rīkotajā sociālo tīklu līderu izvērtējumā 11 kategorijās Māra kā veselīga uztura iedvesmotāja instagrama kontā @edamskaisti kļuva par uzvarētāju nominācijā “Ēdiens” medium grupā (no 10 līdz 25 tūkstošiem sekotāju). Tagad arī dzīvesbiedrs Armands uz viņas vaļasprieku raugoties nopietnāk.
Deserti ir fotogēniskāki
Lielākā daļa “Ēdam skaisti” recepšu nāk no saldā gala. Māra daudz nenašķojas, tik vien kā rītu sāk ar četriem gabaliņiem šokolādes, un salduma pietiek visai dienai. Toties vīrs un bērni gan esot īsti saldummīļi, sevišķi, kad pandēmijas dēļ bērnudārzs bija ciet un meita un dēls vairāk dzīvojās pa māju.
“Mazie prasa, ka gribot kaut ko garšīgu, nu tad es uztaisu, pie viena nobildēju un ielieku instagramā.” Stundām virtuvē nesēžot, ko mazu bērnu mamma nevar atļauties, tāpēc ēdieni lielākoties top ātri un ir vienkārši.
Pieredze rāda, ka @edamskaisti sekotājiem vairāk pa prātam deserti. Lai gan aptaujā, ko reiz uztaisījusi, vairākums nobalsojuši par daudzveidīgāku recepšu klāstu, vēlāk atsaucība viņas gatavotajiem “sāļajiem” ēdieniem bijusi krietni mazāka nekā našķiem.
“Varu to saprast, tāpēc ka saldēdiens ir kā svētki,” piebilst Māra. Receptes cenšoties padarīt veselīgākas, vairāk izmantojot dabiskos cukura aizvietotājus kā, piemēram, stēviju, kā arī ogas un augļus, kuriem nav nepieciešams papildus pievienot kādu saldinātāju. Protams, bezē cepumus vai Pavlovas kūku bez parastā cukura nevar pagatavot, bet katru dienu taču nenašķosies.
Vēl viena priekšrocība desertiem – tie ir fotogēniskāki! Kūkas vienmēr izskatīsies labāk nekā putras, zupas un tamlīdzīgi ēdieni. Arī smalkie makarūni, kas ne katram profesionālam konditoram pa spēkam, Māras izpildījumā izskatās tik kārdinoši.
Ar saviem attēliem viņai izdodas attaisnot bloga nosaukumu “Ēdam skaisti”, tāpēc ka ievēro labu kompozīciju, pievērš uzmanību detaļām un gaismai. “Bildēju ar telefonu un tikai dienā, tāpēc, piemēram, ziemā attēli top ap desmitiem rītā, kad ir vislabākais apgaismojums.” Skaistuma un mākslinieciskās gaumes izjūta nākot no tēva koktēlnieka Arvīda Aleksandra Ziemeļa, to mantojis arī viņas brālis Jānis, kas kļuvis par profesionālu mākslinieku, dizaineru. Pati piecus gadus mācījusies Preiļu mākslas skolā, un, kā redzams, tur apgūtais lieti noder arī tīmekļa pasaulē.
Jāņi – kā normāliem latviešiem
Vasarā @edamskaisti jaunrade būs redzama retāk, jo Māra ar atvasēm lielākoties dzīvošot no Preiļiem netālajā lauku mājā pie mammas. “Gribu būt kopā ar bērniem, jo viņiem esmu vairāk vajadzīga nekā instagrama sekotājiem.” Ar laukiem viņai ir īpašas attiecības, jo pati šeit pavadījusi bērnību. “Esmu no dabas cilvēkiem, un man ir svarīgi, ka bērni var dzīvoties pa āru, redzēt, ka tomāti aug siltumnīcā, āboli – kokos, un arī paši piedalās darbiņos. Te viņi var skriet basām kājām, bradāt pa peļķēm, kas norūda, kas dod turpmākajai dzīvei stiprāku pamatu.”
Arī Jāņos ar ģimeni līgošot turpat vecāku īpašumā. Vieta meža ielokā, Stupānu ezera krastā kā radīta svinēšanai, tāpēc parasti sabrauc daudz radu un draugu. “Nav mums te austeru vai citu delikatešu! Klājam galdu, kā ierasts normāliem latviešiem, – vienmēr ir šašliks un desas, pīrāgi, kāda svaigā kūka.” Ziemeļi uz visiem svētkiem gatavo arī rasolu, ko viņu ģimenē saucot par rosolu, taču šogad Māra tradicionālo ēdienu taisīšot pēc sava prāta – sastāvs daudz nemainīsies, bet kārtojums izskatīsies kā Līgo svētku vainags.
Izmēģinājusi dēla vārda dienā, izdevies gan garšīgs, gan glīts pēc skata, tāpēc labprāt ar recepti padalīsies ar “Mājas Viesa” lasītājiem. Pērn Līgosvētkiem gatavojusi Jāņu mutītes no biezpiena un siera. Tāpat viņas ziņā ir svaigā kūka, kas vasaras saulgriežos derot labāk nekā cepta, kas mēdzot sašķīst.
Sieru saimnieces pašas nesien, lai gan Māras vīra zemnieku saimniecībā piena pa pilnam. Gatavošana paņem pārāk daudz laika, izdevīgāk esot nopirkt vietējā piensaimnieka “Preiļu siers” ražoto. Savējie jāatbalsta, tāpēc, izvēloties pārtikas produktus, allaž dod priekšroku vietējiem ražotājiem.
Dzīvosim veselīgi
Vai aizraušanās ar kulināriju kļūs par ko vairāk nekā vaļasprieku, Māra daudz neprāto. Viņa profesionālo karjeru vēlas saistīt ar savu izglītību. Bērnībā iemantotā dabas mīlestība pamudinājusi izstudēt vides zinības – Daugavpils Universitātē iegūts bakalaura grāds vides zinātnē un maģistrs vides pārvaldībā. Pagaidām roku profesijā nav izmēģinājusi, bet ļoti vēlētos likt lietā studijās gūtās zināšanas turpat Preiļos vai nu atkritumu saimniecībā, vai citā jomā.
Enerģijas, aizrautības un arī drosmes viņai pietiek, ne velti šogad piedalījusies pašvaldību vēlēšanās. “Visiem patīk aiz muguras komentēt un arī kritizēt pašvaldības darbu, bet pateikt viedokli skaļi un pastāvēt par interesēm var tikai retais,” spriež Māra. Nebēdājot, ka nav ievēlēta, jo simts vēlētāju plusiņi, gūtā pieredze un iepazīšanās ar cilvēkiem, kas iedvesmo un no kuriem var mācīties, devusi lielu lādiņu un ierosmi turpmākam darbam. Un vides jomā darāmā ir pārpārēm!
Preiļu pusē joprojām daudzi vēl jāpārliecina un jāizglīto, ka atkritumi jāšķiro, plastmasu dedzināt nedrīkst, aiz sevis nevajag atstāt drazu un tā tālāk. Cerība esot uz jauno paaudzi, kas aug daudz zinošāka un vērīgāka. Arī pati bērnus ne tikai māca, kā jāuzvedas dabā, bet iesaista vides sakopšanā.
Visi kopā ceļmalās lasa atkritumus un sakopj tuvējā avotiņa apkārtni, taču gadās, ka nākamajā dienā atkal kāds aiz sevis atstājis atkritumus. Māras mazajam puikam reiz sirds bijusi pilna, viņš paņēmis nomesto bundžiņu un ar paša braucamo aizvedis līdz pirtiņai, kur demonstratīvi to nolicis uz svinētāju galda.
Savā @edamskaisti Māra piedomā, lai ēdieni būtu veselīgi, taču tieši to pašu viņa attiecina plašāk arī uz dzīvesveidu. “Man ir svarīga atziņa, ka veselīgam jābūt visam katrā ģimenē, pilsētā vai novadā un mūsu valstī, kurā dzīvojam.”
“Ēdam skaisti” receptes
Līgo rasols vainagā
4– 6 personām
Sastāvdaļas
Vainagam: 2 garie gurķi.
Rasolam: 3 palieli vārīti kartupeļi, 4–5 vārīti burkāni, 4 vārītas olas, 6–7 marinēti gurķīši, 2 kūpināti vistu šķiņķīši, burciņa konservētu zirnīšu, 400 g grieķu jogurta, ēdamk. franču vai Dižonas sinepju, 4 kaperi, sāls un pipari pēc garšas.
Gatavošana
Sagriež gurķus ar dārzeņu mizojamo nazi gareniski plānās strēmelēs. Kārto strēmeles uz paliela šķīvja kā saulītē, vidū ievietojot nelielu burciņu.
Sagriež rasola sastāvdaļas, sajauc ar grieķu jogurtu, sinepēm, pipariem, sāli un samaisa. Kārto rasolu uz gurķu strēmelēm. Izņem burciņu. Pārklāj rasolu ar gurķu strēmelēm un izrotā pēc patikas. Šādi var “iesaiņot” arī krabju nūjiņu, tunča un citus salātus.
Jāņu mutītes no biezpiena un siera
2 personām
Sastāvdaļas
Plācenītim: 90 g biezpiena, 2 olu dzeltenumi, 70 g auzu miltu, garšvielas pēc izvēles.
Pildījumam: 90 g biezpiena, 1 olas baltums, apmēram 30 g siera (var gan liesāku, gan treknāku), garšvielas pēc izvēles.
Gatavošana
Plācenīšiem samīca biezpienu, miltus un olas dzeltenumu, pievieno garšvielas. Masu var sadalīt sešās daļās, katru gabaliņu izrullēt un ar glāzi izspiest plācenīti vai vispirms visu masu izrullēt un tad izspiest plācenīšus. Plācenīšus liek pannā uz cepamā papīra.
Pildījumam sajauc biezpienu, sarīvētu sieru, olas baltumu un garšvielas. Masu liek uz katra placenīša līdz pusei, otru malu pārliekot pāri pildījumam, pārziež ar olbaltumu un liek cepeškrāsnī 160 C° temperatūrā cepties, līdz kļūst zeltaini brūni. Pāris minūtes pirms izņemšanas no krāsns vienu plācenīša stūrīti var apsmērēt ar olbaltumu un uzkaisīt ķimenes. Ja placenīša pildījums sāk tecēt uz pannas, to ar silikona lāpstiņu piekārto atpakaļ.
Vasarīgā svētku kūka
6–8 personām
Sastāvdaļas
Pamatnei: 260 g dateļu, 40 g melno plūmju, pāris ēdamk. augu piena, 3–4 ēdamk. tumšā smalkā mušļa (@smalkaismuslis) vai pāris sadrupinātu riekstu cepumu.
Pildījumam: 500 g rikotas siera, 100 ml piena, 4 gab. rīsu galešu, 20 g želatīna, 3 ēdamk. stēvijas, var izmantot arī jebkuru citu saldinātāju pēc savas garšas.
Gatavošana
Pamatnei sablendē dateles, plūmes un augu pienu viendabīgā masā. Ja dateles mīkstas, pienu neizmanto. Pievieno musli, lai masa veidojas stingra un bieza. Liek ar cepampapīru izklātā 20 cm diametra kūkas formā, izlīdzina, var izveidot arī mazas maliņas, un novieto ledusskapī.
Katliņā ielej ūdeni un ieliek tajā mazu bļodiņu ar pienu, kuram pievienots želatīns. Silda uz uguns, kamēr želatīns izkusis.
Pildījumam sajauc ar mikseri sieru un saldinātāju, lēnām pievieno izkausētā želatīna masu un visu kārtīgi samaisa. Iejauc sadrupinātas rīsu galetes. Masu liek uz pamatnes un atstāj ledusskapī uz nakti. Rotā ar svaigām ogām
