Pēc Ukrainas nākamie varam būt mēs. Saruna ar Viktoru Valaini 21
Eiropas – Krievijas sankciju kari un valdības atbalsta pasākumu vilcināšanās radījuši satraukumu Latvijas tranzīta nozares pārstāvjos. Vissmagāk cietuši autopārvadātāji, it īpaši pārtikas pārvadātāji. “No 14,5 tūkstošiem mašīnu vismaz pusotrs tūkstotis ir refrižeratori. Tagad tie lielākoties stāv malā un uzņēmēji mēģina kompensēt zaudējumus ar cita veida pārvadājumiem, tomēr konkurence ir liela un zaudējumi jāmēra vairākos desmitos miljonu eiro, bet valsts atbalsts pagaidām ir tikai solījumu līmenī,” stāsta biedrības “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš. Salīdzinoši mazāk sankcijas skārušas ostas, bet, piemēram, Ventspils ostai tās radot 500 000 eiro zaudējumus mēnesī no negūtas peļņas, jo Eiropas noteiktie ierobežojumi attiecas uz tanku ražotāju “Uralvagonzavod”, kas paralēli nodarbojas arī ar ogļu ieguvi, ko mēdza eksportēt caur Ventspils ostu. Kā Satiksmes ministrija (SM) domā palīdzēt tranzītuzņēmējiem – par to sarunājos ar ministrijas parlamentāro sekretāru Viktoru Valaini.
– Pārvadātāji jau satraukušies par Krievijas pretsankciju ietekmi. Kādi ir SM vērojumi par notiekošo nozarē?
– Statistika liecina, ka pašlaik mūsu tranzīta uzņēmumi kopumā strādā tādā pašā līmenī kā pērn. Rīgas un Liepājas ostas uzrāda pat nelielu pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Arī dzelzceļa kravu apjoms ir nedaudz pieaudzis. Tātad mūsu tranzītkoridors ir ļoti konkurētspējīgs un, pateicoties savai kvalitātei, turas par spīti visām sankcijām. Taču mums jau ir pirmie cietēji, un tie ir autopārvadātāji, kas atrodas būtiska kravu apjoma krituma priekšā. Taču mēs jau to paredzējām un sākām aktīvi strādāt pie plāna, ko darīsim. Jau pirms trīs mēnešiem Saeimas tribīnē runāju par kravu pārvadātāju atbrīvošanu no auto ekspluatācijas nodokļa. Šobrīd šāds likumprojekts apstiprināts Ministru kabinetā un nosūtīts saskaņošanai uz Briseli.
