Zigfrīds Dzedulis: Vai Jāņa Taisnīgā sapnis izsapņots? 1
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna sapnis par sociālo taisnīgumu, kas iestātos, atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas teju visus Latvijas iedzīvotājus (ieviešot ar nodokli neapliekamo kadastrālās vērtības minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā), šķiet, ir izsapņots.
Tieslietu ministra piedāvātajam atbrīvojumam nepiekrīt ne finanšu ministrs, ne valdības koalīciju veidojošo partiju un pašvaldību vadītāji, ne tā dēvētie nekustamo īpašumu attīstītāji un ieguldītāji tajos. Pat denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrība “Ausma” paziņojusi, ka, no 2022. gada ieviešot īpašumiem jaunās kadastrālās vērtības, kuras pielīdzinātas īpašumu vērtībai tirgū, iedzīvotājiem, kuru dzīvojamie nami uzcelti uz citiem īpašniekiem piederošas zemes, katastrofāli celtos piespiedu kārtā noteiktie zemes nomas maksājumi.
Par noraidījumu, pēc tieslietu ministra prāta, taisnīgam kadastrālajam novērtējumam var uzgavilēt arī superlepno dzīvojamo “cietokšņu” īpašnieki, kuriem nodoklis joprojām būs smieklīgi niecīgs salīdzinājumā ar viņiem piederošo labumu – vairākkārt mazāks nekā pieticīgi celto mājokļu īpašniekiem.
Piemēram, bijušā “Parex” bankas baņķiera Viktora Krasovicka ģimenei piederošā “Villa Marta” – viena no lepnākajām Latvijā, kas Bulduros iepletusies četrās adresēs, ar Jūrmalas pašvaldības iztapīgu gādību klāt pieķerot arī daļu no sabiedrībai domātās 3. līnijas ielas. Pašlaik šīs zemes un ēku kadastrālā vērtība Valsts zemes dienestā ir noteikta 1 233 756 eiro – 4% apmērā no īpašuma vērtības tirgū. Bet 2022. gadā plānotā kadastrālā vērtība būtu 5 228 410 eiro.
Ka Daugavmalas nama kabinetos taisītās jaunās vērtības simtprocentīgi atbilstu īpašumu vērtībai dabā un Bordāna k-ga sludinātajam taisnīgumam zemes virsū, par to joprojām ir lielas šaubas. Ja publiski izskanējis, ka šī iespaidīgā īpašuma vērtība tirgū ir vismaz 30 miljoni eiro, tad jaunā kadastrālā vērtība tik un tā būtu vien 17% apmērā no tā vērtības tirgū.
Spītējot iebildumu cēlājiem, Jānis Bordāns pavēstījis, ka Valsts zemes dienestā sagatavotais jaunais īpašumu novērtējums nebūšot spēkā, kamēr netiks pieņemts likums, kas būs taisnīgs sabiedrībai.
Sabiedrības nomierināšanai arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka, iekams stājas spēkā jaunās vērtības, vispirms jāpārskata nodokļa likmes. Tas liecina, ka arī Kariņa k-gam kļuvis skaidrs – saglabājot līdzšinējās likmes, nodokļa slogs iedzīvotājiem kļūtu nepanesams. Tātad nekādas nodokļa brīvlaišanas nav gaidāmas, arī turpmāk nodoklis būs jāmaksā visiem.
Vienīgais ieguvums no gadu ilgušās skubināšanas pārskatīt nodokļa politiku – Jaunās konservatīvās partijas redzamākā pārstāvja politiskais kapitāls pēc gadu ilgušās cīņas par taisnīgu nekustamā īpašuma nodokli turpmāk noteikti būs krietni lielāks. Jo Latvijā ir pulka tādu iedzīvotāju, kuriem jau pašlaik nodokļu slogs ir grūti panesams un kuri vēlēšanās nobalsos par ikvienu, kurš sola no tā atbrīvot.
Jānim Taisnīgajam tagad īstais laiks nākt klajā ar vēl radikālākiem priekšlikumiem, kā viņš to publiski solījis. Piemēram, nacionalizēt zemi zem daudzstāvu dzīvojamiem namiem, atbrīvojot iedzīvotāju tūkstošus no pazemojošās zemes piespiedu nomas. Tieslietu ministrija ap tā dēvētā dalītā īpašuma izbeigšanu muļļājusies jau gadiem ilgi.
