Jāņa Streiča dzives pieturzīmes Rēzeknē 0
No 21. līdz 30.septembrim Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā aplūkojama šāgada jubilāram, ievērojamajam un iemīļotajam kinorežisoram Jānim Streičam veltīta izstāde “Nacionālie dārgumi”, kurai par godu bibliotēkas pārstāve Žanna Stramkale apkopojusi dažas pieturzīmes Streiča un Rēzeknes attiecībās.
Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagasta “Anspokos”, bet 50. gadu sākumā jau viņa dzīve savijas ar Rēzekni, jo šis dzīves posms iezīmējās ar mācībām Rēzeknes pedagoģiskajā skolā. Skolā viņu sauca mazais Streičiņš jeb Gailītis, jo nāca no Gailīšu pamatskolas un līdz pusaudža gadiem bija neliela auguma. Bez vecākiem, kopā ar divām jaunākajām māsām dzīvoja pie vecmammas un mātes māsas.
1952. gada rudenī Rēzeknē viesojās Drāmas teātris ar A. Upīša “Zaļās zemes” iestudējumu. Izrādes laikā Jānim Streičam skatītāju vieta bija balkona pašās beigās: nācās stiepties uz pirkstgaliem un lūrēt caur priekšā stāvošo elkoņiem. Tad viņam kopā ar vēl dažiem skolēniem un skolotājiem tika uzticēts iet uz viesnīcu pakaļ Rīgas aktieriem, lai pavadītu viņus uz skolā paredzēto tikšanos ar Rēzeknes pedagoģiskās skolas audzēkņiem. Mazo Jāni ievēroja un uzrunāja Lidija Freimane, ar kuru vēlāk izveidojās sirsnīgas attiecības. Jaunajam J. Streičam uzticēja pastāstīt, kas paticis izrādē, un aktierus pārsteidza vismazākā skolnieka uzstāšanās.
1962. gadā J. Streičs Rēzeknes Tautas teātrī iestudēja savu diplomdarbu Gunāra Priedes lugu “Jaunākā brāļa vasara”.
1990. gada vasarā daudzus rēzekniešus pārsteidza melns automobilis “Čaika”. Mašīna piederēja Rīgas kinostudijai un bija norīkota J. Streiča filmēšanas grupai, kura veidoja Latvijas kinematogrāfijas vēsturē pirmo mākslas filmu par Latgali latgaliešu valodā. Galvenā loma – puika Boņuks, tika uzticēta Rēzeknes 1. vidusskolas skolniekam Andrim Rudzinskim. Pēc gada filmas “Cilvēka bērna” pirmizrāde notika Rēzeknē, skatītāju zāle bija tik pārpildīta, ka pašam Boņukam nebija vietas, viņš skatījās filmu, gandrīz vai guļot uz skatuves. Šī filma vienlaikus gan noslēdza padomju laikus Latvijas kinomākslā, gan kļuva par pirmo neatkarīgas Latvijas filmu.
2000. gada 16. novembrī reizi Rēzeknē tika demonstrēta Jāņa Streiča filma “Vecās pagastmājas mistērijas”. Režisoram īpaši svarīgs bija jauniešu skatījums, tāpēc seanss skolēniem un studējošai jaunatnei viņu ļoti interesēja. Pēc jauniešu seansa zāle plīstin plīsa no skatītājiem un daudziem nācās ieņemt vietu uz grīdas.
2002. gadā, II Pasaules latgaliešu saieta laikā, Rēzeknē tika demonstrētas filmas “Svešās kaislības”, “Atcerēties, aizmirst”, “Aizaugušā grāvī viegli krist”, “Likteņdzirnas”, “Vecās pagastmājas mistērijas”, “Cylvāka bārns”.
2007.gadā paklausīties un parunāties ar J. Streiču uz Rēzeknes Augstskolu bija ieradušies studenti, kā arī 14. arodvidusskolas audzēkņi. Interesi izraisīja viņa grāmata “Lāga dvēseļu straumei”, kas bija tikko uzsākusi ceļu pie lasītājiem.
2010. gadā. J. Streičs piedalījās mākslinieku plenērā Rēzeknē, bet 2012. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejā tika eksponēta viņa pasteļu izstāde “…kur basām kājām”. Zīmīgi, ka Rēzeknē notikusi arī pati pirmā Jāņa Streiča izstāde, kad viņš vēl mācījās Rēzeknes Pedagoģiskajā skolā. Skolas zīmēšanas priekšmeta metodikas pasniedzējs Jakovs Beketovs mazajam Jānim atklāja pirmos aroda noslēpumus un mudināja mācīties tālāk.
2010. gada 15. janvārī Latvijas kinoteātros savu pirmizrādi piedzīvoja filma Rūdolfa mantojums”. Vislabāk ārpus Rīgas tai veicies Rēzeknē, kur uz seansiem brīvdienās tika pārdotas 930 biļetes.
2011. gadā režisors piedalījās Rēzeknes pilsētas pasākumos, kas bija veltīti filmas “Cylvāka bārns” uzņemšanas 20 gadu jubilejai.
2013. gadā 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai veltītajā koncertā, Latgales vēstniecībā “Gors” Jānim Streičam tika pasniegts apbalvojums “Rēzeknes Goda pilsonis”.
