Tādām būtu jābūt vairākām: Slaidiņš par aizsardzības līnijas izbūvi gar Poliju un Baltijas valstīm 144
“Līnijai noteikti ir jābūt,” atbildot uz skatītāju jautājumu, cik efektīva būtu aizsardzības līnijas izbūvēšana gar Eiropas Savienību (ES) robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš uzskata, ka tādām līnijām būtu jābūt vairākām – pirmajai līnijai būtu jāiet gar robežu, bet otrajai – aptuveni desmit līdz piecpadsmit kilometrus iekšzemē.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstis un Polija kopīgā vēstulē aicinājušas Eiropas Savienību (ES) izbūvēt aizsardzības līniju gar bloka robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai pasargātu ES no Maskavas militārajiem draudiem un hibrīdkara aktivitātēm, ziņo aģentūra “Reuters”.
Vēstulē, kas tiks apspriesta ceturtdien un piektdien Briselē paredzētajā ES samitā, Latvijas, Igaunjas, Lietuvas un Polijas līderi norāda, ka šim projektam, lai aizsargātu 27 valstu bloku ar 450 miljoniem iedzīvotāju, būtu nepieciešams arī visu dalībvalstu finansiāls atbalsts, raksta “Reuters”.
“Aizsardzības infrastruktūras sistēmas izbūve gar ES ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju risinās steidzamo un neatliekamo vajadzību aizsargāt ES pret militārajiem un hibrīddraudiem,” teikts četru līderu vēstulē, ar kuru iepazinās ‘Reuters”.
“Šo kopīgo centienu mērogs un izmaksas prasa mērķtiecīgu ES rīcību, lai tos atbalstītu gan politiski, gan finansiāli,” uzsvērts vēstulē.
“Ir jāizmanto ārkārtēji pasākumi, jo ES ārējā robeža ir jāaizsargā ar militāriem un civiliem līdzekļiem,” teikts vēstulē.
Tajā arī sacīts, ka aizsardzības līnijas plānošana un izbūve uz ES austrumu robežas būtu jāveic, saskaņojot ar NATO un tās militārajām prasībām.
Pēc dažu ES diplomātu aplēsēm, šādas aizsardzības līnijas izbūve gar 700 kilometru garo ES robežu ar Krieviju un Baltkrieviju izmaksātu aptuveni 2,5 miljardus eiro, raksta “Reuters”.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tviterī pauž pārliecību, ka ES ārējās robežas ir jāaizsargā un jāaizstāv ar militāriem un civiliem līdzekļiem. Šiem kopīgajiem centieniem ir vajadzīga īpaša ES rīcība, uzskata premjerministre.
Siliņa norāda, ka valstis Eiropas Austrumos var sajust, ko nozīmē būt ES frontes valstīm, kā arī ir jūtama negatīvā ekonomiskā ietekme uz pierobežas reģioniem un vietējām kopienām. Vienlaikus tas nav ietekmējis nelokāmo atbalstu Ukrainai.
Tomēr Ministru prezidentes ieskatā ir jādara daudz vairāk. “Mums ir vajadzīga aizsardzības iniciatīva, lai aizsargātu eiropiešus šodien un turpmāk,” raksta premjerministre.
