Nezin, cik izmaksās 3
Nav skaidrs, cik kopumā jaunais “JS” sniegtais kartēšanas pakalpojums varētu izmaksāt. K. Šadurskis atzina, ka nav noskaidrojis kartējuma izmaksas. Apgādam iedots tik, “cik šai brīdī varējām iedot”. “Kartējuma izstrāde tiks plānota posmos un kārtās, un nākotnē izstrādei var nākties piešķirt papildfinansējumu,” teica ministrs. Viņš apgalvoja, ka jau bijušas provizoriskas sarunas ar “JS” vadību un esot panākta tāda kā vienošanās, ka par 90 000 varētu veidot tikai vidusskolu kartējumu. Turklāt ne visās pašvaldībās, bet tikai lielajās pilsētās un 21 tā sauktajā attīstības centrā. Savukārt M. Kilups atzina, ka piešķirtais budžets jau tagad esot atbilstošs vispārējo izglītības iestāžu kartējuma izstrādei un “nav tā, ka naudu vajadzētu vēl”. Jāsecina, ka politiķi jau nobrieduši dot pat vairāk, nekā uzņēmēji prasījuši! M. Kilups uzskata, ka svarīgāk pat varētu būt izstrādāt kartējumu lauku novadiem.
Salīdzinājumam: kartējuma izstrāde Bauskas novadam izmaksājusi 8000 eiro plus PVN. Jāpiebilst, ka Bauskas novada pašvaldība gan atšķirībā no IZM bija izsludinājusi iepirkumu.
Dīvaini, ka šā kartējuma dēļ IZM nolēmusi samazināt iepriekš plānoto finansējumu tieši pedagogu tālākizglītības programmām laikā, kad tik daudz runāts par nepieciešamību celt skolotāju kvalifikāciju. “Priecātos, ja mums būtu pieticis naudas visām lietām, kas nepieciešamas. Taču kartējuma izveide ļaus mums kvalificēti runāt ar pašvaldībām un tas nākotnē dos lielu ietaupījumu,” atbildēja Šadurskis.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pieļāva, ka IZM samazināja budžeta finansējumu tālākizglītībai tāpēc, ka tuvākajos gados skolotājus plānots apmācīt par Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Tāpēc LIZDA pret naudas piešķiršanu kartējumam nav iebildusi. Tomēr I. Vanaga šaubās, vai nepieciešama vēl viena karte un vai tādas radīšana tiešām palīdzēs pieņemt pareizākus lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu.
