Uzņēmumam bez konkursa atvēl 90 000 eiro 3
90 000 eiro – tā ir summa, ko saskaņā ar Valsts budžeta likumu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) maksās karšu apgādam “Jāņa sēta” (“JS”), lai tas izstrādātu skolu tīkla karti, kas palīdzētu pieņemt lēmumus par skolu slēgšanu vai reorganizāciju.
Oficiālā valodā apgādam maksās “par kvalitatīva vispārējā izglītības iestāžu tīkla kartējuma izstrādi, lai risinātu izglītojamo telpiskās mobilitātes problēmas”. Iepirkuma nebūs, jo saskaņā ar Saeimas deputāta un IZM parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka (“Vienotība”) priekšlikumu, izskatot nākamā gada valsts budžeta projektu, Saeima atņēma 90 000 eiro programmai “Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana” un piešķīra to jau minētajam apgādam.
Šāda rīcība rada vairākus jautājumus. Pirmkārt, kam šāds kartējums vajadzīgs? Izglītības iestāžu tīkls jau vairākkārt pētīts. Otrkārt, ja nu kartējumu tomēr vajag, vai nav jārīko iepirkums, nevis ar likuma spēku jāpiešķir tik liela naudas summa vienam uzņēmumam?
Diemžēl priekšlikuma autors uz šiem jautājumiem nespēja pilnvērtīgi atbildēt. Izrādās, viņš nav “dārgā” ierosinājuma autors, bet tikai piekritis to parakstīt “ministra uzdevumā”: “Zinu, ka ministrijā ir bijusi diskusija, kurš tad varētu šo kartējumu veikt, un secināts, ka to var izdarīt tikai “JS”. Viņi var kartē iekļaut ne tikai skolas, bet arī cilvēku migrācijas ceļus utt.” J. Upenieks: “Piekrītu, ka tas ir diskutabls veids, kādā iegūt finansējumu. Taču, ja ir vēlme pēc iespējas ātrāk iegūt informāciju, ko šāds kartējums var dot, tad šis ir ērtākais veids, kā pie tā tikt.”
Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka šāds ceļš izvēlēts tāpēc, ka tas esot operatīvākais veids, kā tikt “pie finanšu avota”.
“Cik man zināms, “JS” ir vienīgais uzņēmums, kas to ir spējīgs izdarīt, kam ir ļoti labas iestrādes ar līdzīgu darbu veikšanu, piemēram, kartējot skolu tīklu Bauskas novadā. Formāli būtu bijis jābūt iepirkumam, taču, zinot Latvijas situāciju, kvalificēti šajā konkursā vienalga varētu piedalīties tikai “JS”,” skaidroja ministrs.
Apgāda “JS” izpilddirektors Mareks Kilups apgalvoja, ka iepriekš nav pat zinājis par šādu Saeimas lēmumu, kaut gan bijis informēts, ka uzņēmuma pārstāvjiem bijušas sarunas ar IZM pārstāvjiem. Ideja, ka tieši “JS” šāds kartējums būtu jāizstrādā, politiskajās aprindās izskanējusi jau pirms gada, kad Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, kuru tobrīd vadīja tagadējais premjers Māris Kučinskis, uzdeva IZM izvērtēt izglītības iestāžu tīklu. M. Kilups atzīst: var diskutēt, vai šis bija pareizākais veids, kā novirzīt finansējumu kartējumam, taču “acīmredzot likumdošana atļauj tādā veidā izvēlēties izpildītājus konkrētiem darbiem”. Uzņēmums nekādā veidā neesot centies ietekmēt šo lēmumu. Tiesa, karšu izdevniecības dibinātājs un ģeogrāfs Jānis Turlajs aktīvi piedaloties dažādās darba grupās par skolu tīklu, tādējādi panākdams, ka valsts varas pārstāvji uzzina, ko varētu piedāvāt tieši “JS”.
Redzēšot katra bērna iespējamo ceļu
