Jāņa Murovska “skaistā sala” Jūrmalā 0
Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 6. novembrim skatāma mākslinieka Jāņa Murovska izstāde “Formosa. Skaistā sala”. Izstādes darbi tapuši, iespaidojoties no ceļojuma uz Taivānu. Vēl krāšņāku izstādi padara arī mākslinieka īpaši izvēlētā Taivānas Grafikas asociācijas mākslinieku sietspiedes darbu izlase.
Izstādē skatāmi sietspiedes tehnikā tapuši darbi, no kuriem lielākā daļa radīti pēc pēdējā ceļojuma Taivānā. “Tomēr tās nav ceļojuma piezīmes, tie ir daļēji abstrakti darbi, kuros galvenā loma ir krāsu laukumiem, ritmam un materiālu mijiedarbībai. Jāņa Murovska poētiskie darbu paraksti dod pavedienu autora iecerētam stāstam, tomēr atstāj brīvību vērotājam veidot arī savu,” skaidro izstādes kuratore Zane Zajančkauska. “Sala ir vieta, kur atrasties divatā ar sevi. Pats sev uzdod jautājumus, un pats atbildi. Katram sava sala vajadzīga,” tā izstādes ideju komentē pats mākslinieks.
J. Murovskism izdevās Taivānu saredzēt tūristiem neraksturīgās krāsās un noskaņās. “Brauciena laikā man laimējās ar lietainu laiku, ar noskaņu ainām, mākoņiem, miglu, ar sērūdeņražu dūmiem, un tāpēc man personiskais iespaids ir, ka tā ir ļoti mierīga, ļoti piezemēta ilgspēlējoša plate, ko var klausīties vai skatīties,” stāsta mākslinieks un piebilst, ka, ja mēs meklējam darbos kaut kādus konkrētus, atpazīstamus objektus, tad tos bildēs neatrast. Kā jau ierasts mākslinieka izstādēs, savas izjūtas viņš izteicis aprakstos pie katra darba atsevišķi. Aplūkojot darbu un izlasot mākslinieka vārdus, mēs paši varam uzburt savu ainu, piemēram: “Strauji satumst un pazūd viss, kas varētu liecināt par virzieniem un atrašanās vietu. Pat zvaigžņu stāvoklis debesīs nepazīstams. Es esmu šeit, un neviens to nezina.”
J. Murovskis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, kas nu jau 25 gadus darbojies mākslas pedagoģijā. Savu radošo darbību viņš saistījis ar sietspiedes tehniku. Tā ļauj izpausties gan lineārai ekspresijai, gan maigu krāslaukumu meditatīvām noskaņām. “Laikmetīgajā mākslā materiāla pretestības pārvarēšana rada vērtības sajūtu, kāda nav printera izdrukai. Taču digitalizācija paver sietspiedei jaunus attīstības virzienus un izpausmes veidus. Mijiedarbībā ar ideju, krāsu īpašībām un tehniskām nejaušībām veidojas gala darbs. Tehnoloģisku problēmu vai kļūdu var pārvērst par ieguvumu. Tā ņemšanās gan nenes materiālus augļus. Bet gandarījuma sajūta, bauda ir,” pats mākslinieks.
Otru izstādes daļu veido Taivānas mākslinieku darbi, kurus izstādei Jūrmalā izvēlējies mākslinieks. “Man šķita interesanti atvest viņus uz Latviju tāpēc, ka Latvijas sabiedrība pilnībā neko nezina par Taivānu, ko viņi tur dara, un ir iespaids, ka viņi zīmē tikai tīģerus, kas lien caur bambusu laukiem, un vanagus, kas uzbrūk vistām. Tādas tradicionālas Austrumu ainas,” saka J. Murovskis. Taivānas Grafikas asociācijas prezidents, Hwang Yue-Sheng: “Sietspiedei Taivānā ir sena vēsture, tāpēc mūsdienu izpratnei par sietspiedi kā patstāvīgu mākslas darbu bija jāizlaužas cauri tradīcijai izmantot grafikas tikai ilustrācijām un reklāmām. Šajā priekšstatu maiņā būtiska loma bija profesoram Liao Shiou-Ping. Esam priecīgi iepazīstināt Latvijas publiku ar mūsdienu grafikas tradīcijām Taivānā, rādot gan profesora, gan viņa audzēkņu un nākamo paaudžu mākslinieku darbus.” Izstādē ir apskatāmi 16 Taivānas mākslinieku darbi, kas tapuši sietspiedes vai jauktā tehnikā, sietspiedi kombinējot ar kokgriezumu un litogrāfiju.
Bet kas tad ir Formosa? Formosa – no portugāļu valodas “skaistā sala”. “Šī sala atsaucas uz leģendu par portugāļu kuģa noalgotu nīderlandiešu navigatoru Janu Hjūgenu van Linshotenu, kurš, kuģojot gar Taivānas austrumu krastu 1590. gadā, to kartē iezīmējis ar nosaukumu “Ilha Formosa” (skaistā sala). Ļoti iespējams, van Linshotens nekad nav kuģojis gar Taivānas krastiem, tomēr nostāsts ir saglabājis savu spēku un tiek izplatīts tālāk, līdzīgi kā daudz citi stāsti, kas veido mūsu identitāti,” tā Z. Zajančkauska.
