Jana Kļava: Mācāmies nodrošināt pacientu vienlīdzību arī Latvijā 0
Autors: Jana Kļava, Atopiskā dermatīta pacientu atbalsta biedrība
Pēdējo gadu laikā arī Latvijā pieaug pacientu interešu ievērošana un vienlaikus arī pacientu pašorganizēšanās. Ir uzkrāta pozitīva pieredze, daudzu diagnožu pacienti izveidojuši pacientu biedrības, kas nereti apvienojas arī lielākās organizācijās.
Eiropas Savienības (ES) valstīs šī tradīcija jau ir ilgāk nostiprinājusies, un ir tikai pašsaprotami, ka valsts institūcijas likumdošanas procesā iesaista arī pacientu biedrības. Mūsdienās pacienti ir daudzkārt labāk informēti, jo internets ir pieejams gandrīz visiem, tādēļ pacientiem pieejama informācija par jebkurām izmaiņām, kas skar viņu intereses.
Pacientu tiesības un pacientu ietekme
ES un tās dalībvalstīs pacientu organizāciju dalība un loma likumdošanas procesā ir ievērojami augusi. Ne velti Briselē ir biroji daudzām pacientu federācijām, kurās pārstāvētas pacientu biedrības no faktiski visām savienības valstīm.
Pacientu biedrību lielāku iesaisti veselības aprūpes uzlabošanā nevar vairs ignorēt. Jā, tas prasa valsts institūciju darba pielāgošanu, tomēr ārstniecības process ir vērsts tieši uz pacientiem, tāpēc būtu dīvaini viņus ignorēt. Mūsdienās arī pacientu informētība un zināšanas par savu slimību ir ievērojami pieaugušas, salīdzinot ar situāciju, kāda bija pirms desmit vai pat pieciem gadiem, tādēļ viņu iesaistei ir jābūt pašsaprotamai.
Viens no svaigākajiem piemēriem, kas uzskatāmi parādīja, ka pacientu intereses vairs gluži nevar neņemt vērā arī Latvijā, bija kādas onkoloģijas pacientes gadījums. Lai gan pacientei nepieciešamās zāles Latvijā ir pieejamas, tās iegādāties par savu naudu viņa nevarēja atļauties, tādēļ lūdza šīs zāles kompensēt individuālas kompensācijas kārtībā. Lai gan ārstu konsīlijs bija atzinis, ka pacientes dzīvībai ir nepieciešamas konkrētās zāles, Nacionālais veselības dienests atteica tās kompensēt.
Savukārt tiesa, iedziļinoties šajā gadījumā, lēma pacientei par labuun atzina iestādes lēmumu par prettiesisku. Redzams, ka arī Latvijā pacienti var panākt savu taisnību tiesas ceļā, lai gan nereti šī taisnība tiek panākta novēloti. Protams, negribētos, ka pacientu jautājumi tiek risināti tiesas ceļā regulāri, tie varētu būt ārkārtēji izņēmumi, bet pacientu spējas un apziņa, ka par savām tiesībām ir jāiestājas, ir pieaugusi arī Latvijā, un te, jāatzīst, esam mācījušies no ES.
Diskrimināciju piedzīvo arī atopiskā dermatīta pacienti
Šobrīd biedrība strādā pie tā, lai mūsdienīgi medikamenti pēc iespējas ātrāk tiktu iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā arī smaga atopiskā dermatīta (AD) ārstēšanai, jo pacienti paši šos medikamentus nevar atļauties, taču dzīves kvalitāte bez tiem ir ļoti zema. Jāatzīst, ka pašreiz Latvijā kopumā nav pieejama mūsdienīga un droša ārstēšana vidējismagam un smagam AD.
Šobrīd Latvijā pieejamie medikamenti nav piemēroti ilgstošai smaga AD ārstēšanai. Hormonu ziedes nedrīkst lietot ilgstoši, savukārt vecākas paaudzes ilgstoši lietojamiem imunosupresantiem (piemēram, ciklosporīns) nāk klāt dažādas iespējamas blakusparādības, kā rezultātābieži jāveic dažādas pārbaudes, un šie medikamenti nav arī saderīgi ar citām zālēm.
Vienlaikus līdzīgas slimības – psoriāzes – pacientiem modernākie medikamenti Latvijā jau tiek kompensēti un līdz ar to ir pacientiem pieejami. Mediķi šo problēmu zina, un jācer, ka Nacionālais veselības dienests to arī aktīvi risinās.
18 gadi – un slimība pazūd?
Tāpat ne visai godīga un pamatota irzāļu kompensēšanaAD ārstēšanai tikai līdz 18 gadu vecumam. Ja jau slimība kā uz burvju nūjiņas mājienu pazustu, cilvēkam kļūstot pilngadīgam, viss būtu kārtībā. Diemžēl tā nenotiek, un pacientiem atbalsts nepieciešams arī turpmāk īpaši, ja mūsdienīgi medikamenti mēnesī var izmaksāt pat vairāk nekā tūkstoti eiro.Šāda situācija ir arī attiecībā uz citāmslimībām, un tā būtu pēc iespējas jānovērš.
Medikamentu nepieejamība – haoss ārstēšanā
Medikamentu nepieejamība Latvijā sagādā milzīgas problēmassmaga AD ārstēšanas procesamgan ārstiem, gan pacientiem. Pacienti mētājas no viena ārsta pie cita, cerēdami, ka jaunais ārsts atradīs kādu brīnumlīdzekli, taču šāda rīcība tikai apgrūtina un arī sadārdzina ārstēšanu.Ārsti savukārt, lai kā gribēdami, nevar nodrošināt pastāvīgu un efektīvu terapiju, kā rezultātā pacienti ilgstoši lieto medikamentus (piemēram, hormonu medikamentus), kuri ir paredzēti tikai īstermiņa iekaisuma novēršanai.
Esot izmisuma stāvoklī, pacienti mēdz uzsākt pašārstēšanos, izmēģināt dažādus internetā atrastus līdzekļus un metodes, kā arī vērsties pie alternatīvās medicīnas pārstāvjiem, bieži tādā veidā tikai vēl vairāk pasliktinot savu veselības stāvokli.
Problēmas, kuras gan indivīdam, gan valstij kopumā nodara “caurumi” medikamentu kompensēšanā, ir neskaitāmas. Papildus tam pacientiem nav skaidrs, kādēļ valsts viņu diagnozi uzskata par nesvarīgu un kā vispār valsts izvēlas, kuram pacientam būs iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un kuram – ne. Mēs ceram, ka jau drīz vien tiks novērsta vēl viena no šādām netaisnībām, un arī smaga atopiskā dermatīta pacienti varēs saņemt valsts kompensētus medikamentus.
