Ko sagaidāt no Latvijas Pašvaldību savienības kongresa? 10
Lai vērtētu pagājušajā gadā paveikto, spriestu par pašvaldību darba aktualitātēm un nostāju būtiskos jautājumos rīt Smiltenē norisināsies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 26. kongress.
Vents Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “Piekrītu Valsts prezidenta aicinājumam katrai pašvaldībai ilgtermiņā izvērtēt savu attīstības modeli un pēc labprātīgas vienošanās veidot lielākas administratīvi teritoriālās struktūras. Valkas novada teritorija ir izstiepta gar robežu, novadā ir ap 10 000 iedzīvotāju, esam vidēji liels novads. Taču tūliņ gribu uzsvērt, ka lielāku novadu veidošana nedrīkst kļūt par pašmērķi. To drīkstētu darīt tikai tad, ja saskata iespējas, ja ir griba, ja saimnieko saprātīgi. Galvenais – jābūt sapratnei par ekonomiskām likumsakarībām. Gan no pašvaldību puses, gan no valsts puses. Iepazinos ar kongresa rezolūciju projektiem, piemēram, par izglītības jautājumiem, skolotāju algām, skolu tīklu. Tomēr katrā kongresā pieņem daudzas labas rezolūcijas, bet maz ir tādu, kas tiek īstenotas. Man gribētos, lai Pašvaldību savienība vairāk cīnītos par iespējām rezolūcijās pausto ieviest dzīvē. Protams, var atrunāties, ka valsts īsti neieklausās. Jāmeklē veidi, kā rezolūcijas īstenot.”
Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja: “Visvairāk ceru, ka kaut ko izdosies grozīt sakarā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli. Pēc tā iznāk, ka, piemēram, nevarēs nodrošināt pagarināto dienas grupu un samazināsies skolu bibliotekāru amata likme. Mēs arī vēlētos, ka palielinātu atskaitījuma likmi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, lai kompensētu jaunā modeļa radītos papildu izdevumus pedagogiem. Protams, priecē daudzie rezolūciju projekti, piemēram, par sadarbības uzlabošanu ar Valsts kontroli. Paredzēts kopīgi sagatavot grozījumus likumos, atjaunojot un pilnveidojot Valsts kontroles lēmumu apstrīdēšanas un novērtēšanas procedūru. Līdz šim nekas nav apstrīdams. Uztrauc arī, ka Valsts kontrole pašvaldībām izsaka pārmetumus par lietām, kas ir strīdīgas. Kad izdarīts, izrādās, nepareizi, bet, kā tad vajadzētu, iepriekš nav skaidrības.”
Sandra Kapteine, Rugāju novada domes priekšsēdētāja: “Visvairāk uztrauc, ka atkal kaut ko mēģinās uzspiest no augšas. Piemēram, veidot lielākus novadus. Bet es nudien neredzu iemeslu, kāpēc mazs novads ir sliktāks par lielo. Jā, mēs patiešām esam maza pašvaldība, ja vērtē pēc iedzīvotāju skaita, mums ir tikai 2400 iedzīvotāju. Toties mums ir liela teritorija, no kuras pusi aizņem meži un purvi. Mums dzīve nav sliktāka salīdzinājumā, piemēram, ar lielo Gulbenes novadu. Uzskatu, ka vispirms vajadzētu izbraukāt katru novadu, kārtīgi ar visu iepazīties un tikai tad lemt, ko tālāk darīt. Kongresā spriedīs par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas pašlaik ir Saeimas darba kārtībā. Gaidām, kad tas stāsies spēkā, jo mēs būsim ieguvēji, saņemsim lielāku finansējumu uz teritorijas platības rēķina. Taču esam sarūgtināti, ka modelī nav iestrādāts priekšlikums par tām pašvaldībām, kas no Rīgas atrodas tālāk par 165 kilometriem. Toties ceru, ka beidzot lems par pašvaldību vēlēšanu cikla maiņas nepieciešamību, pielāgojot to Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklam. Šī maiņa no četriem gadiem uz pieciem ļaus jaunievēlētajai pašvaldībai labāk īstenot savas ieceres, turklāt palielināsies arī vēlētāju aktivitāte abās vēlēšanās.”
Agris Petermanis, Nīcas novada domes priekšsēdētājs: “Labi, ka kongresā spriedīs par pašvaldību tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību. Protams, mums nav jāražo graudi un jācep maize, runa ir par pašvaldības iedzīvotājiem vitāli svarīgu pakalpojumu sniegšanu. Bet te ir daudz strīdīgu momentu. Piemēram, ir vai nav konkurences kropļošana, ja pašvaldība iegādājusies ceļu remonta tehniku un greiderē pašvaldības ceļus. Šobrīd visā Latvijā apspriež atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus. Arī te viss ieplānotais nav uztverams viennozīmīgi.”
