VK: situācija ir neapmierinoša 1
Valsts kontrole (VK) šā gada revīzijā “Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?” secina, ka Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kas apkopo šādu informāciju. VK ceļ trauksmi tāpēc, ka daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas ignorē, ugunsdrošības prasības nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti agrāk atklātie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.
“Arī administratīvos sodus par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem piemēro šokējoši reti,” teikts VK vēstījumā. Pārkāpumus atklāj vairāk nekā 90% objektu, sodus piemēro vien 5% gadījumu. Tikai 1% gadījumu, kad degusi kūla, īpašnieks ir sodīts par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām. A. Babra oponē – vissvarīgākais ir nodrošināt, lai naudu iegulda ugunsdrošības uzlabošanai, nevis sodīt.
Pretēji skatījumi par ieviešanu
Neviens nešaubās, ka daudzām mājsaimniecībām nopietnām ugunsdrošības pārbaudēm nepietiek naudas. “Varbūt tiem uzņēmējiem, kas naudu iegulda ugunsdrošības uzlabošanai, var dot nodokļu atlaides? Varbūt ir vērts atļaut uzņēmējiem novirzīt daļu no ienākuma nodokļa ugunsdrošības uzlabošanai savos uzņēmumos? Savukārt pašvaldību atbalsts saviem iedzīvotājiem varētu būt elektroinstalācijas un apkures sistēmu pārbaužu nodrošināšanā un dūmu detektoru pirkumam,” iesaka A. Babra.
Savukārt VK vērš uzmanību, ka VUGD reaģēšanai uz ugunsnelaimēm vajadzēs aizvien vairāk resursu, tomēr Latvijā nav valsts programmas, kas paredz visu pieejamo resursu iesaisti. Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Gunta Skrebele teic, ka VUGD patlaban gatavo informatīvo ziņojumu par valsts politiku ugunsdrošības jomā. Šajā dokumentā būs noteikti jauni mērķi, sasniedzamie rezultāti un veicamie pasākumi. Piemēram, viens no sasniedzamajiem rezultātiem ir ievērojami samazināt bojāgājušo skaitu dzīvojamā sektorā. Viens no veicamajiem pasākumiem – palielināt VUGD inspektoru skaitu, lai nodrošinātu biežākas ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamā sektorā un veiktu ugunsdrošības prevencijas pasākumus dzīvojamās mājās un izglītības iestādēs.
VK secina – ar izmaiņām likumos un noteikumos pārsteidzīgi aizvien lielāku atbildību par ugunsdrošību uzliek uz iedzīvotāju pleciem, vienlaikus rosinot noteikt ilgāku laiku, kādā VUGD ir jāierodas ugunsnelaimes vietā. Jau patlaban vairumā gadījumu VUGD nespēj ierasties notikuma vietā 5 – 10 minūšu laikā pēc ugunsnelaimes izcelšanās, kas, kā liecina pētījumi, ir laiks, kad ugunsnelaimēs tiek sasniegtas cilvēkam bīstamo faktoru kritiskās vērtības.
Būtiskākās izmaiņas
1) katrā mājoklī, kur guļ līdz 10 cilvēkiem, līdz 2020. gadam jāuzstāda dūmu detektors
2) objektā ar gāzes aparātu (> 50 kW) no 2017. gada 1. septembra jāuzstāda signalizācijas detektors
3) gāzes plītij jānodrošina gaisa apmaiņu ārpus ēkas
4) reizi desmit gados jāpārbauda elektroinstalācija ar termokameru
5) dzīvojamajā mājā dūmvads jāiztīra pirms sezonas, ja ir “Jotul” – arī sezonā
6) iedarbojoties ugunsnelaimes signalizācijai, apmeklētājam obligāti jāatstāj ēka
